Ārpus komforta zonas
Vai Dievs tur ir tuvāk? Arī tā jautājām ELIZABETEI un MĀRTIŅAM VĪGANTIEM — valmieriešiem, kuri neaizmirstamus mēnešus no savas jaunās dzīves pavadīja augstkalnu zemē Nepālā.
Viņi ir pārliecināti — Dievam nav robežu. Varbūt uzkāpjot augstā kalnā vai dzīvojot zaru būdā, mēs jūtamies tuvāk Dievam, bet patiesībā Viņu neierobežo nedz attālums, nedz apstākļi. Dievs ir tikpat tuvu kā šeit, tā tur, galvenais ir to saprast un piedzīvot! Jaunie Vīganti ir kristieši.
Elizabete un Mārtiņš satikās Vidzemes Augstskolā, kur studēja tūrisma un viesmīlības programmā, jo abiem kopīga ir zaļā domāšana un piedzīvojumu alkas. Uzzinājuši par iespēju doties kā brīvprātīgajiem uz tālu zemi, lai kādā vietējā skolā mācītu bērniem angļu valodu, viņi to izvēlējās par savdabīgu kāzu ceļojumu ar domu — ne tikai vienkārši braukt, bet arī darīt labu. Sākotnēji vilinājusi Indija, tomēr jaunieši izšķīrušies par Nepālu. Mārtiņš pirms tam nebija uzturējies ārpus Eiropas, Elizabete saka: Ekvadorā bija mazliet civilizētāk.
Trīs mēneši — daudz vai maz? Kā uz to skatās, filozofē Elizabete, tobrīd pirms brauciena likās pietiekami.
Tālāk viņu stāstījums saīsinātā pierakstā.
AUGSTU. Pēc brīvprātīgā darba devāmies pārgājienā kalnos.Elizabetes un Mārtiņa Vīgantu foto