Atdosim meža pūcei mājas arī mežā
Viens no ikgadējiem Latvijas dabas simboliem, ko jau 1996. gadā sāka izraudzīties Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB), ir Gada putns. Pērn šajā godā bija celts rubenis. Šogad —ANO pasludinātajā Starptautiskajā mežu gadā — par tādu kļuvusi meža pūce (Strix aluco). Tā ir izplatītākā no 13 Latvijas pūču sugām.
Attēlā:
TRIKĀTIETE. Nesen kāda meža pūce sev par mājvietu bija izraudzījusies izdegušu nojumi gandrīz vai pašā Trikātas centrā.
Ja pamanāt pūci, 9,5 gadījumos no 10 tā ir meža pūce, vērtē viens no zinošākajiem pūču pētniekiem, Teiču dabas rezervāta administrācijas speciālists, šī Gada putna akcijas koordinators Andris Avotiņš. Visā mūsu valsts teritorijā esot ap 20000 pāru šo putnu. Jautāts, vai pūces tiešām ir tik gudras, ka tās rāda kā gudrības simbolu, A. Avotiņš saka: — Gudrāki tomēr ir vārnveidīgo sugu pārstāvji. Bet pūces prot tā mierīgi un godpilni klusēt, un visiem rodas iespaids — gudras. Taču nenoliedzami pūces ir ļoti skaisti un iemīļoti putni. Vākdams ziņas par pūcēm, esmu iegājis vairākos tūkstošos māju, un visur pret pūcēm bija labvēlīga attieksme, izņemot vienu kungu, kas tās nosauca par sliktām plēsējām. Pūces nenoliedzami dara cilvēkam derīgu darbu, izķerot dažādus peļveidīgos, kas to ēdienkartē aizņem lielāko tiesu.
Šogad ir izsludināta akcija ar devīzi «Meža pūcei mājas arī mežā!» Nepieciešamību pēc šādas akcijas izsaukusi intensīvā mežizstrāde, tās dēļ Latvijā vairs gandrīz nav simtgadīgu mežu ar veciem, dobumainiem kokiem, kur meža pūces mēdza mitināties.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv