Atdosim meža pūcei mājas arī mežā

Attēlā:

TRIKĀTIETE. Ne­sen kā­da me­ža pū­ce sev par māj­vie­tu bi­ja iz­rau­dzī­ju­sies iz­de­gu­šu no­ju­mi gan­drīz vai pa­šā Tri­kā­tas cen­trā.

Ja pa­ma­nāt pū­ci, 9,5 ga­dī­ju­mos no 10 tā ir me­ža pū­ce, vēr­tē viens no zi­no­šā­ka­jiem pū­ču pēt­nie­kiem, Tei­ču da­bas re­zer­vā­ta ad­mi­nis­trā­ci­jas spe­ci­ā­lists, šī Ga­da put­na ak­ci­jas ko­or­di­na­tors An­dris Avo­tiņš. Vi­sā mū­su valsts te­ri­to­ri­jā esot ap 20000 pā­ru šo put­nu. Jau­tāts, vai pū­ces tie­šām ir tik gud­ras, ka tās rā­da kā gud­rī­bas sim­bo­lu, A. Avo­tiņš sa­ka: — Gud­rā­ki to­mēr ir vārn­vei­dī­go su­gu pār­stāv­ji. Bet pū­ces prot tā mie­rī­gi un god­pil­ni klu­sēt, un vi­siem ro­das ie­spaids — gud­ras. Ta­ču ne­no­lie­dza­mi pū­ces ir ļo­ti skais­ti un ie­mī­ļo­ti put­ni. Vāk­dams zi­ņas par pū­cēm, es­mu ie­gā­jis vai­rā­kos tūk­sto­šos mā­ju, un vi­sur pret pū­cēm bi­ja lab­vē­lī­ga at­tiek­sme, iz­ņe­mot vie­nu kun­gu, kas tās no­sau­ca par slik­tām plē­sē­jām. Pū­ces ne­no­lie­dza­mi da­ra cil­vē­kam de­rī­gu dar­bu, iz­ķe­rot da­žā­dus peļ­vei­dī­gos, kas to ēdien­kar­tē aiz­ņem lie­lā­ko tie­su.

Šo­gad ir iz­slu­di­nā­ta ak­ci­ja ar de­vī­zi «Me­ža pū­cei mā­jas arī me­žā!» Ne­pie­cie­ša­mī­bu pēc šā­das ak­ci­jas iz­sau­ku­si in­ten­sī­vā mež­iz­strā­de, tās dēļ Lat­vi­jā vairs gan­drīz nav simt­ga­dī­gu me­žu ar ve­ciem, do­bu­mai­niem ko­kiem, kur me­ža pū­ces mē­dza mi­ti­nā­ties.