Pirmdienas pievakarē no jauna sakoptajā Kauguru kultūras namā Beverīnas novada pašvaldība sveica savējos, kuri šogad bijuši rosīgākie, izdomas bagātākie, devuši pamanāmu ieguldījumu novada labās slavas popularizēšanā.
Nav daudz skolu, kurās paralēli Latvijas vēstures stundām tiek mācīta arī novada vēsture. Beverīnas novada deputāti tādu vajadzību saskatīja jau 2011. gadā.
Šoruden, kad pa Gauju varēja izbrist cauri Valmierai, kājas vien līdz ceļgaliem saslapinot, izdevās palūkoties gan uz gultnē iegrimušiem lūžņiem, gan ledlaužu (āžu) paliekām. Atradu arī trīs pavasarī norautos savus spininga vizuļus (vietas atcerējos), vēl dažus svešos. Taču tā arī neatradu pat pazīmes novadpētnieka Kārļa Bukuma pierakstos minētajam milzīgajam Kurrata akmenim, kas pagājušā gadsimta sākumā bijis Gaujas vidū lejpus tilta. Cerēju, ka tādā seklumā kaut tā pierei vēl vajadzētu kaut kur rēgoties. Nekā.
Aukstuma nenobaidītie
Kaut arī siltums atgriezies, par neseno aukstumu Valmieras tirgū atgādina salmeņu un vainadziņos iepīto kaltēto puķu uznāciens dzīvo ziedu vietā. Nopietnākie tirgotāji, vien pāris saltos rītus paviljonos pamukuši, gan atkal ir pie āra tirgus galdiem. Kad jautāju Zentai, vai ir vērts tirgošanu ārā turpināt, viņa teica, ka ir gan, jo te tomēr prece pārskatāmāk un acīs krītošāk izliekama nekā telpu šaurībā. Tādēļ, kamēr traki mīnusi neuzskriešot, vilkšot vien silto jaku mugurā, vilnas zeķes zābakos, un kas gan varot būt labāks par Valmieras vidū svaigā gaisā pavadītu dienu. Pat ja reizēm tirgošanās rezultāts esot vien +10 eiro nulles tuvumā. Pirms mājā braukšanas par tiem 10 eiro vismaz paviljonā ne vien pietiekami lētu pienu, bet arī dažāda treknuma krējumu, biezpienu un sviestu varot nopirkt.
Ja vien tas neskartu gandrīz vai katru no mums, valsts kārtējā budžeta apspriešanu Saeimas sēdē (tās internetā nu redzamas arī televīzijas tiešraidē) varētu pat noskatīties kā jautru priekšnesumu. Būtībā ne jau pats budžets, bet uzjautrinošas ir dažu pozīcijas un opozīcijas deputātu daiļrunības izpausmes. Izdomas runātājiem netrūkst. Jau pēc mēneša nākamajā gadā, kad būsim kaut cik apraduši ar Saeimas noteiktajiem jaunajiem nodokļiem, skaitļus sāksim piemirst, bet Latvijas Reģionu apvienības deputāta Mārtiņa Bondara dažāda izmēra kurpes un zābaka vicināšana Saeimas tribīnē, iespējams, paliks vēsturē uz laiku laikiem.
Svētku pasākumu virtenē ar fotoizstādi «Staro Valmiera» kopš 4. novembra Valmieras Kultūras centra izstāžu telpā sevi pieteikuši arī fotokluba «Vidzeme» 15 dalībnieki. Fotomākslinieki valmieriešiem un pilsētas viesiem piedāvā līdz šim nekur citur neizstādītus vairāk nekā 50 darbus, kuros centušies uz Valmieras gaišumu palūkoties gan dažādos notikumos, gan gadalaikos.
Sabiedriskajā apspriešanā par atļauju cirst kokus Vecpuišu parkā ir izskanējis aicinājums iztikt bez emocijām, vien ļoti argumentēti norādīt, kāpēc kāds no pārbūves plānā nocirst paredzētajiem kokiem tomēr nebūtu cērtams.
Piezvanīja valmierietis Edgars Paegle. Gribot «Zaļās lapas» veidotājiem parādīt īpatnējus kokus. Braucam no Brenguļiem uz Trikātu, kur ceļa kreisajā pusē meža ielokā redzams starp divām lielām priedēm vidū cieši ieaudzis pamatīgs bērzs. Edgars jaunībā bieži viesojies pie radiem netālajās «Silgaļu» mājās, kas atrodas ceļa otrā pusē. Tāpēc vienmēr sirds uz šo pusi velkot gan sēnēs, gan ogās, gan arī gluži vienkārši pazīstamās vietās uz dabu palūkoties. Taču tikai šovasar burtiski acīs iekrituši savdabīgie koki. Iespējams, tādēļ, ka agrāk tos slēpis mežs. Tagad īpašnieks lielu daļu no tā nocirtis un šie trīs atsegušies. Var saprast, ka pat cirtēji tādus kokus ir īpaši novērtējuši, tādēļ tos pasaudzējuši.
Jau stāstīju par interesantu dabas taku pie dabas izglītības centra «Vecupītes» Kocēnu novadā. Oktobra nogalē tur bija talka, lai novāktu sīkkokus un krūmus. Par šādas talkas vajadzību «Vecupīšu» vadītāja BAIBA LĪVIŅA-JAROHOVIČA:
Kādā tūkstošiem gadu gudrības krājušā grāmatā teikts, ka dots tiks tam, kam ir, un tam būs pārpilnība; bet, kam nav, tam tiks atņemts arī tas, kas tam ir. Šīs atziņas kārtējais apliecinājums nāk prātā, uzzinot, ka valdība nesen nolēmusi uz tuvākajiem gadiem par 53 miljoniem eiro palielināt valdības izdevumus un šo naudu piešķirt deviņām lielpilsētām. Atliek vien priecāties, ka arī Valmierai daļa no šiem miljoniem tiks, ka esmu valmierietis, ka man apkārt ir valmierieši un mums visiem kaut kāds labums būs. Ja ne uzreiz, tad mūsu mazbērnu nākotnes vajadzībām vēl kaut ko uzbūvēs, izveidos, sakārtos. Kāpēc gan lai mums nedotu, ja mums jau ir un esam pierādījuši, ka vairumā gadījumu valmierieši naudu prot labi lietā likt?
To, ka KRIŠS DUBROVSKIS strādā savā smēdē, Trikātā pēc pneimatiskā āmura dunoņas var sadzirdēt jau ceļā uz «Lejzemniekiem». Arī todien, kad tur iegriezāmies, Krišs, aizvedis uz skolu meitu Kristianu, kala jau no rīta agruma. Ilgi un nepārtraukti. Tikai tā varot izkalt Damaskas tēraudu. Kad ar Krišu par viņa amata prasmēm un atnākšanu no Rīgas uz šo pusi runāju pirms gadiem, viņš teica: «Kaļu visu ko, kas vien ir izkaļams.» Taču tagad viņš ir viens no Latvijā pazīstamākajiem nažu kalējiem un kaļ gandrīz vairs tikai tos.
Pēc pārbaudes testa režīmā Trikātā nu jau ar pilnu jaudu strādā ūdens atdzelžošanas jaunā stacija, kuru, tāpat kā līdz šim citās vietās novadā, uzstādīja puiši no Rīgas firmas WATEX.
Rudenīgajā laikā, kad klāt ir šķaudīšanas reizes, lai liksta neturpinātos, jau izsenis labais tonis esot novēlēt: «Vesels kā rutks!» Iespējams, par to atcerējušies arī dārzeņu tirgotāji Valmieras tirgū, jo rutku piedāvājums vakar bija diezgan plašs, cenā no 50 līdz 60 centiem par kilogramu.
Ziemassvētki gan vēl patālu, bet jau pagājušās nedēļas nogalē dāvanu maisā sabira vairāki mums labāku dzīvošanu sološi pieteikumi. Vispirms jau ceturtdien Briselē premjerministre Laimdota Straujuma kopā ar Polijas, Lietuvas un Igaunijas valdību vadītājiem parakstīja vienošanos ar Eiropas Komisiju par Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanu Polijas – Lietuvas gāzes vada izbūvei.
Ir piektdienas novakare. MARTA BIRZLEJA pēc atgriešanās no darba Rīgā tūdaļ steidz pie saviem zirgiem, kas ganās pie Miegupītes Kauguru pagastā netālu no Mūrmuižas. Viņa vēl pat nepagūst pietuvoties aplokam, kad viens no zirgiem kļūst uzmanīgs, vērīgi paraugās uz nācēju vai arī pēc kādām īpašām maņām saprot, ka mājās ir atgriezusies Saimniece. Pēc brīža jau visi steidz sasveicināties.
Dzirdot par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rosinājumiem atsākt administratīvi teritoriālo reformu, gandrīz vai gribētos nodziedāt populāras dziesmas rindiņu: «...Un sākas viss no gala».
Vēsais rīts vakar nedaudz bija pieklusinājis rosību Valmieras tirgū. Tirgotāji, jau iepriekšējā vakarā sagatavoto un sašķiroto produkciju saveduši un pie āra galdiem izlikuši, ik pa brītiņam steidza kaut ko piesegt vai atsegt, lai salu mazāk izturošā prece pārāk ilgi nestāv vaļā.
Septembra nogalē Rīgā ar konferenci noslēdzās Igaunijas, Latvijas un Krievijas Pārrobežu sadarbības programma 2007. — 2013. gadam. Tā bija veidota Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros ar trīs prioritāriem virzieniem: sociālekonomiskās attīstības veicināšana, valstu kopīgie izaicinājumi, cilvēku savstarpējās sadarbības veicināšana.
Gudrā grāmatā teikts, ka nav izdibināmi nedz zivju ceļi ūdeņos, nedz putnu — gaisā, tomēr ir cilvēki, kas ik rudeni meklē kaut kādas sakarības putnu uzvedībā. Mēģinām saprast, kādēļ laikā, kad liela daļa putnu dodas pārlidojumos uz siltajām zemēm, citi rosās, lai aukstumu pārlaistu tepat.
Kaugurieši noteikti ir pamanījuši celtnieku rosību, kas nu jau divus mēnešus valda pie Kauguru kultūras nama. Var teikt, ka nams uzpošas diezgan apaļas jubilejas pasākumam.