Pagājušajā nedēļā pandēmijas dēļ gandrīz bez jebkādas ievērības palika ziņa, ka Saeimas vairākums otrajā lasījumā nolēmis neparedzēt iespēju pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) veikšanas pašvaldību vēlēšanās piedalīties vēlētāju apvienībām.
Viena no koronavīrusa Covid-19 pandēmijas izpausmēm Latvijā ir pagaidām aizdomas, ka vīrusa izplatības novēršanai un ar pandēmiju saistītajiem pasākumiem piešķirtie līdzekļi atsevišķos gadījumos varētu būt nonākuši ne gluži pareizajās kabatās.
Viena no šobrīd bieži apspriestām tēmām ir – kādas pārmaiņas koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ietekmē piedzīvos kā atsevišķas valstis, tā pasaule kopumā. Kamēr viena daļa ekspertu un publikas uzskata, ka būtisku pārmaiņu nebūs un pēc pandēmijas uzvarēšanas viss ātri atgriezīsies vecajās sliedēs, citi nešaubās, ka pasauli kopumā un katru tās iedzīvotāju atsevišķi jau drīzā nākotnē gaida pavisam cita realitāte.
Latvijai līdz šim ir izdevies veiksmīgi izvairīties no koronavīrusa Covid-19 plaša uzliesmojuma. Salīdzinot ar pārliecinošu vairākumu Eiropas un arī kaimiņu valstu, ar vīrusu saslimušo skaits pie mums ir neliels, un eksperti atzīst, ka ir labas cerības – tāds tas arī paliks.
Ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet citur pasaulē vismaz oficiālajā līmenī valda pārliecība, ka koronavīrusa Covid-19 (vai pareizāk – šā vīrusa apkarošanas) izraisītās ekonomiskās problēmas ir pārejošas un tautsaimniecības atgriešanās uz pozitīvas nots atsāksies jau pavisam drīz pēc tam, līdzko būs izdevies apturēt pandēmiju.
Koronavīrusa Covid-19 globālā pandēmija agri vai vēlu taču tiks uzvarēta, tomēr vīrusam jau ir arī citas, politiskas un ģeopolitiskas sekas, kuras ar augstu ticamības pakāpi atstās ievērojami lielāku ietekmi uz mūsu turpmāko dzīvi, izejot tālu aiz medicīnas, epidemioloģijas utt. robežām.
Nupat kaut kā klusi un nemanāmi bez pielaides valsts noslēpumam un līdz ar to arī bez ministra portfeļa palika ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV). Šīs pielaides, jāatgādina, izsniedz un atņem tāda iestāde kā Satversmes aizsardzības birojs (SAB), kas nekādus komentārus nesniedz un nevienam neko paskaidrot negrasās.
Apkārt koronovīrusam Covid 19 saceltā panika, tajā skaitā politiskajā līmenī un plašsaziņas līdzekļos, rada pat lielākas negatīvās sekas nekā pati vīrusa izplatība. Ne mazāka problēma ir, ka vienota viedokļa par to, kā apkarot vīrusa izplatību pasaulē kopumā, acīm redzami nav, un šā iemesla dēļ cīņu ar Covid 19 tiek mēģināts pakārtot visdažādākajām politiskajām un ekonomiskajām interesēm.
Nesen Briselē bez rezultātiem noslēdzās mēģinājums vienoties par Eiropas Savienības (ES) budžetu nākamajam budžeta ciklam (2021.-2027. g.). Lielbritānijas izstāšanās no ES dēļ budžets solās būt plānāks, un ES valstis ir sadalījušās divās grupās, no kurām viena, tā dēvētie kohēzijas draugi jeb ES dotāciju saņēmēji (pie šīs grupas pieder arī Latvija), cenšas panākt, lai ES dotācijas paliktu vismaz iepriekšējā līmenī.
Pagājušajā nedēļā kā ievērojams Latvijas sasniegums tika pasludināts fakts, ka tāda organizācija kā Finanšu darījuma darba grupa (FATF) nolēmusi nepakļaut Latviju pastiprinātai savai uzraudzībai un neiekļaut šīs organizācijas pelēkajā sarakstā. FATF, jāatgādina, ir pasaulē galvenā organizācija, kas nodarbojas ar cīņu pret naudas atmazgāšanu.
Lai cik tas arī šķistu paradoksāli, var gadīties, ka Eiropas Savienības (ES) uzņemtais tā dēvētais Zaļais kurss sola problēmas minētās savienības pašai zaļākajai vai vismaz vienai no pašām zaļākajām valstīm – Latvijai.
Šīs nedēļas sākumā Valsts prezidents Egils Levits izsludināja grozījumus Trauksmes celšanas likumā. Vienas no izmaiņām paredz piemērot naudas sodus par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējiem vai to ģimenes locekļiem, savukārt otras – naudas sodus par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, izmantojot trauksmes cēlēja ziņojumu.
Iepriekšējās nedēļas nogalē beidzot pienāca brīdis, kuru gaidīt nācās vairāk par trim ar pusi gadiem, – pēc ilgas tielēšanās un dažādiem grūti saprotamiem manevriem Lielbritānija beidzot oficiāli izstājās no Eiropas Savienības (ES). Tiesa, vēl vismaz līdz šā gada beigām turpināsies sarunas par Briseles un Londonas turpmākajām sadarbības formām, tomēr vismaz šis solis beidzot ir sperts.
8. februārī gaidāms politiskais pasākums, kas solās būt visai interesanta izrāde tiem, kas sekojuši līdzi vai pat atbalstījuši tādu partiju kā KPV LV. Jāatgādina: KPV ir abreviatūra no «Kam pieder valsts», bet 8. februārī ir gaidāms minētās partijas kongress.
Latvijas Satiksmes ministrijas nupat publiskotie 2019. gada statistikas dati uzskatāmi liecina par prognozējamas tendences – tranzīta pārvadājumu apjomu samazināšanās – vēršanos plašumā. Šī tendence arī kļūst par aizvien nopietnāku visas Latvijas tautsaimniecības problēmu, pie tam nekādi risinājumi pie horizonta nav saskatāmi.
Šajās dienās informatīvajā telpā gandrīz vienlaikus izskanēja divas lielā mērā saistītas ziņas – ka Latvijas valsts atbildīgās institūcijas nav vārda tiešā nozīmē izdarījušas neko, lai pasargātu savu pilsoni Kristīni Misāni no izdošanas Dienvidāfrikas Republikai (DĀR), kā arī ka Latvija piešķīrusi politisko patvērumu Krievijas žurnālistam Aleksandram Švarjovam, kas dzimtenē izsludināts starptautiskā meklēšanā saistībā ar apsūdzībām neslavas celšanā un naudas izspiešanā, kā arī viņa ģimenes locekļiem.
Šīs nedēļas sākumā tika paziņots, ka Latvija kopā ar citām starptautiskās koalīcijas dalībvalstīm cīņai pret radikālo islāmistu grupējumu Daesh jeb Islāma valsti pārtrauc Irākas karavīru apmācīšanu. Savukārt par to, vai pagarināt misiju Irākā, tiks lemts tuvāko dienu laikā.
ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu noteiktās sankcijas ir radījušas virkni interesantu jautājumu – gan par pašām sankcijām, gan arī par to, kādiem mērķiem tiek izmantots sankciju esamības fakts.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir gatava rosināt Latvijas galvaspilsētas Rīgas domes atlaišanu, pat neraugoties uz faktu, ka oficiālais šāda soļa attaisnojums – domes nespēja nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu – izskatās atklāti apšaubāms no juridiskā viedokļa.
Latvijā aktualizējies jautājums par tā dēvētā digitālā nodokļa ieviešanu, negaidot, kamēr tas tiks ieviests visas Eiropas Savienības (ES) mērogā. Vienlaikus valdības vadītājs kādu neskaidru iemeslu dēļ vilcinās atbalstīt šādu soli.