Brīvlaikam pievieno saturu
Šonedēļ skolēni atpūšas no ierastā, baudot pavasara brīvlaika nedēļu. Valmieras Jaunatnes centrs «Vinda» piedāvā daudz atvērto bezmaksas nodarbību.
Šonedēļ skolēni atpūšas no ierastā, baudot pavasara brīvlaika nedēļu. Valmieras Jaunatnes centrs «Vinda» piedāvā daudz atvērto bezmaksas nodarbību.
Cilvēks ātri apaug ar lietām. Apaug taupītāji, bet tie, kam vienalga, kas zina, ka aizies un paņems, tās izmet vieglu roku. Tā dara arī ar līdzcilvēku ziedoto.
Nedēļas laikā gandrīz visas pirmklasnieku vietas Valmieras skolās ir aizņemtas. Ažiotāža bijusi tik liela, ka vislielākais pieteikumu skaits saņemts jau 1. martā.
Pusaudžu galvās ir apjukums, saka psihologi, kuru kabinetos tagad bieži vēl nenobriedušās personības jautā: «Kas es esmu?»
Jaunajā mācību gadā pārmaiņas piedzīvos Brenguļu sākumskola, Matīšu pamatskola un Ziemeļvidzemes pamatskola.
Aizvadītās nedēļas nogalē Valmierā notika Ekoskolu Ziemas forums.
Pirms 150 gadiem 22. februārī (pēc tobrīd vēl lietotā Jūlija kalendāra 10. februārī) Kauguru pagastā piedzima kāds zēns. Viņam deva vārdu Jānis. Aizvadītajā nedēļā valodnieku, baltistu, pedagogu Jāni Endzelīnu godināja skaistajā jubilejā.
Tā saka Kauguru pagasta amatierteātra «Vīzija» aktrise JOLANTA PINKULE. Jolanta rudenī tika atzīta par labāko amatierteātru aktrisi Latvijā, ieguva arī augstāko novērtējumu amatierteātru festivālā, un nupat «Vīzijā» noticis tradicionālais iekšējais balsojums, nosakot iepriekšējā gada izcilnieku. Teju vienbalsīgi par pašu jaudīgāko kolēģi nosaukuši Jolantu.
2022. gada 24. februāris sadalīja ukraiņu dzīvi – pirms un pēc tam. Kara gads bijis neuzvaramības, drosmes un uzticības, ticības un sāpju gads.
Kāpēc sākās karš? Cik ilgi vēl jācieš Ukrainai? Jautājumi, kurus nepārstājam uzdot gada garumā. Kāds bijis šis laiks un kāds vēl mums priekšā? Kā vēsturē pētīs un vētīs 21. gadsimta karu Eiropā? Plaša tēma sarunai ar vēsturnieku, pētnieku, asociēto profesoru un Vidzemes Augstskolas padomes locekli GATI KRŪMIŅU.
Pērnajā martā Valmierā un Valmieras novadā ieradās pirmie Ukrainas kara bēgļi. Joprojām mūspusē pagaidu mājas raduši ap 300 Ukrainas cilvēku, pārsvarā sievietes ar bērniem.
Ir agrs rīts. Mostas pieaugušie, paver acis, saprotot, ka vēl brīdi var pagulēt. Bērni saldi sapņo. Ir parasts ceturtdienas rīts. Tu dzirdi troksni, būkšķus aiz loga un nesaproti, kas noticis...
«Šis lakats dungo, man tā liekas,» teikusi kāda no Tautas lietišķās mākslas studijas «Valmiera» dalībniecēm. Studijā dalībnieku ir vairāk nekā 40, bet šoreiz par audējām. Aušana ir prasme, ko daudzas vēlas apgūt, un studijā to labprāt māca. TLMS «Valmiera» ir vecākā studija Latvijā, ar senām un bagātām tradīcijām un augstu meistarību. To izveidoja 1946. gadā, pirmajā gadā pēc kara. Amatu prasme dzīvoja cilvēkos un tiek nodota nākamajām paaudzēm.
Valstī ir vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku ar invaliditāti, kas ir apmēram 10% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Astoņarpus tūkstoši no tiem ir bērni, kuriem ir īpašas vajadzības. Latvijā ir vairāk nekā 25 tūkstoši pilngadīgu cilvēku, kuriem garīga rakstura traucējumu dēļ ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte.
Nākamā gada valsts budžeta svarīgākā prioritāte – valsts drošība, un lielākās atsauces tiek liktas uz pašreizējo ģeopolitisko situāciju.
Viņa gribēja, lai algas tiek liktas uz ledus. Lai tās iesaldē valsts vadošajām amatpersonām un tautas priekšstāvjiem. Slavens kļuvis viņas teiktais: «Kāpēc algas jāceļ tur, kur vispār nav nekādu problēmu piesaistīt darbiniekus?
Vasarā, kad Ivetas Kreišmanes darbu izstāde «Mazās laimītes» bija skatāma Valmieras Kultūras centrā, viņa teica: «Gadiem ritot, aizvien vairāk izbaudu tos mazos mirkļus, tos mazos ikdienības priekus, ko sniedz brīnišķīgā planēta Zeme, uz kuras man ļauts dzīvot.
Ģimenēs, kur šajā mācību gadā kādai no atvasēm jāuzsāk skolas gaitas, ir vēl dažas nedēļas laika apdomāties, kura būs tā mācību iestāde, kur jūsējo mīļo sauks par pirmīti.
Pēc vairāku dienu sarunām par pedagogu darba slodzēm un atalgojumu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aizvien vēlas redzēt precīzus datus par finanšu avotiem iecerētajām pārmaiņām. Līdz tam arodbiedrība vēl patur tiesības atjaunot streika procedūru.
Pirms pusotra gada Kauguru pagasta «Vītoliņu» saimnieki Ieva un Ģirts Rutkovski lēma, ka piensaimniecība vairs nebūs viņējā, un tika pārdotas piena govis, pārtraucot piena slaukšanu.