Vecpuišu parka paviljona koncertzāles Valmiera atklāšanas diena noslēdzās ar grupas Stradivari koncertu, kurā skanēja pazīstamas un klausītāju iemīļotas dziesmas profesionālā un dinamiskā izpildījumā. Koncerta pārtraukumā izdevās pārmīt dažus vārdus ar grupas dalībniekiem, vispirms iztaujājot tās līderi GUNTI VECGAILI.
Bijušais Ministru prezidents, Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis jau labu laiku cenšas sabiedrību pārliecināt, ka Latvijā krīze beigusies, kaut gan tiesībsargs Juris Jansons tam nepiekrīt: «Krīze ir beigusies Dombrovskim personiski. Taču ne mums. Lēmumi, ko pieņēma viņa laikā, joprojām mūs visus negatīvi ietekmē.» Tomēr Valdis Dombrovskis, būdams pārliecināts par savu nemaldīgumu, pagājušajā piektdienā Valmierā notikušajā tautsaimniecības forumā uzsvēris, ka Latvijas mērķim tuvākajos desmit gados jābūt spēcīgas vidusšķiras izveidei.
Tā vien šķiet, ka latviešu izcelsmes politiķis, partijas Saskaņa Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs saelpojies plaukstošo ievu un ceriņu tvanīgo aromātu un uz brīdi atgriezies bērnībā, kad skolotāji uzdeva mazajam Jānītim domrakstu par tematu Ko es teiktu Ļeņinam. Tā kā Ļeņins jau kur tas laiks kā rātni dus Mauzolejā, Jānis nolēmis sarakstīties ar kaut ko krietni dzīvāku, nosūtot vēstuli ASV prezidentam Barakam Obamam cerībā, ka pilnvaru termiņa noslēgumā ASV prezidents vēlēsies papildināt paveikto darbu sarakstu ar nepilsoņu problēmas risināšanu Latvijā.
Šīgada 4. maijs paliks atmiņā ne tikai ar pirmajiem Baltā galdauta svētkiem. Valmieras Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestra Si bemol dalībnieki to atcerēsies kā dienu, kad viņu pie Brīvības pieminekļa izpildītais defilē priekšnesums Pērkons dun tika atzīts par labāko valstī. Par vēsturisko notikumu stāsta Si bemol diriģents MĀRTIŅŠ BIRNIS:
Kā jau katrā publiskā pasākumā, arī Vecpuišu parka koncertzāles atklāšanā neiztika bez sava klepotāja, taču pieredze liecina, ka pret šo sērgu cīnīties ir tikpat bezcerīgi kā mācīt kaķim reizesrēķinu. Neatbildēts vienīgi paliek jautājums — uz kurieni cilvēki devās izklepoties, kad vēl nebija koncertu un teātra izrāžu.
Svētdienas pusdienlaikā ar Valmieras Kultūras centra vīru kora Imanta un Valmieras Mūzikas skolas audzēkņu un dažu pedagogu koncertu tika ieskandināta un atklāta koncertzāle Valmiera Vecpuišu parka paviljonā. Senākie valmierieši šo telpu atceras kā veco kultūras namu un vēlāk sporta skolu, jaunākai paaudzei tā saistās ar atmiņām par bumbu ripināšanu boulinga celiņos. Pēc vairāku gadu dīkstāves, pateicoties jaunajam paviljona saimniekam Maiklam Braisam, namā atgriezusies dzīvība — līdz ar koncertzāli tajā vēl darbosies restorāns, viesību un sapulču telpas.
«Eiropas naudu gaidīt dabūju pusotru gadu,» izrādot atjaunoto kūti, kurā vietas 80 gotiņām — patlaban tajā mīt 50 slaucamās govis un 24 teļi, stāsta 2005. gadā dibinātās Rūķu SIA īpašnieks INDULIS PURIŅŠ. Atbildot uz jautājumu, kā šādi ieguldījumi sadzīvo ar piena cenu kritumu, saimnieks skaidro: «Tad, kad plānojām celtniecību, piena cena vēl bija normāla, tagad tā noslīdējusi zem pašizmaksas, un to nevarēja prognozēt. Otrs baigais kritiens, kad nojuka Trikāta, kur mums palika nauda. Reāli jau Latvijas piens nesamaksāja Trikātai, un uzņēmums ar to pašu bija mierā. Es tikai brīnos, kāpēc nav sašutuma par to, ka Latvijas pienu Latraps nopirka par sviestmaizi. Ja es pareizi saprotu no visiem tiem stāstiem un rakstiem, tad Trikātas akciju 53 procentus par 27 tūkstošiem!
EDGARS BIRŽMALIS ar ģimeni Naukšēnu novada Ķoņu pagastā lopkopībai pievērsies tikai pirms diviem gadiem, kad no mūžībā aizgājušā mammas brāļa mantojumā saņemta zemnieku saimniecība Apškalni ar 40 govju ganāmpulku, kas tagad ar iegādātā gaļas buļļa līdzdalību no piena ražotāja tiek pārveidots par gaļas ražotāju. Pirmie teļi gaidāmi jau šovasar, pēc sešiem mēnešiem, sasniedzot 600 kg dzīvsvaru, tie jau būs gatavi realizācijai, bet pagaidām saimniecībai jāiztiek no platību maksājumiem un investoru labvēlības.
Valodas policija, kurā ar mērķi aktualizēt latviešu valodas kultūras un publiskā lietojuma jautājumus apvienojušies pieci valstī atzīti valodas eksperti — ziņu diktore un komunikācijas konsultante ar 20 gadu darba pieredzi Ilva Liepiņa-Milzarāja, Skrivanek Baltic direktore Aiga Veckalne, Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesors Dr. philol. Juris Baldunčiks, valodu eksperts Vasilijs Rogačevičs un LU asociētais profesors Arvils Šalme —, publiskojusi jaunāko pētījumu, kurā secināts, ka no bijušajiem ministru prezidentiem gramatiski pareizākā valoda bijusi Valdim Dombrovskim, savukārt vislabākais valodas stils — Ivaram Godmanim. Kopumā par labākajiem latviešu valodas pārzinātājiem atzīti trīs bijušie premjeri Dombrovskis, Godmanis un Einars Repše, bet mazāko ballu skaitu izpelnījušies Andris Šķēle un Indulis Emsis.
Vidzemes reģiona izglītības programmas Klavierspēle vecāko klašu audzēkņu koncertā Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā Valmieras Mūzikas skolu godam pārstāvēja Katrīna Anete Goba, Arta Megija Taube (skolotāja Irina Grīnberga) un Tomass Avišāns (skolotāja Ritma Pētersone).
Tā kā šodien Saeimas deputāti balsos, lai galīgajā lasījumā apstiprinātu Krimināllikuma grozījumus, kuri nepieļautu nekādu patvaļīgu valsts pamatu drupināšanu ar nekontrolējamu pastāvošās iekārtas kritiku, katra patriotiski noskaņota iedzīvotāja, bet jo īpaši žurnālista, svēts pienākums būtu par Saeimas, pašvaldību un ministriju darbu domāt, runāt un rakstīt tikai pozitīvās un cildinošās kategorijās, tādējādi ar vēl saldāku ievārījumu izkonkurējot sīrupainos pašvaldību izdevumus.
Mēdz jokot, ka mūsdienas prece, kas nav ražota Ķīnā, uzskatāma par viltojumu, jo uzrakstu Made in China atradīsim gan uz bērnu rotaļlietām, gan apģērbiem, apaviem, traukiem, sadzīves tehnikas un pārtikas produktiem, kas turpina pārpludināt Eiropas valstu tirgus.
«Es varu teikt, ka Naukšēnos katrs zemes stūris ir maniem soļiem nopēdots,» tā par saikni mūža garumā ar savu dzimto pagastu stāsta pensionētais skolotājs JĀNIS ZANDERSONS, kam 29. martā apritēja 80 dzīves gadi, no kuriem 49 veltīti pedagoga darbam.
Valmieras Kultūras centrā svētdien pl. 14 sāksies ragu mūzikas koncerts Rūdolfa smaids, kurā piedalīsies Valmieras Kultūras centra pūtēju orķestris Signāls, Valmieras Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris Si bemol (abu kolektīvu mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Mārtiņš Birnis) un Valmieras Kultūras centra bigbends Valmieras puikas, kuru no pirmās pastāvēšanas dienas vada Gunārs Geduševs. Nepalaidiet garām iespēju bez maksas omulīgā gaisotnē baudīt interesantu un dzīvespriecīgu repertuāru!
«Vēsturiski aprīli par mākslas mēnesi sākām uzskatīt jau piecdesmito gadu beigās ar tādu milzīgu kulmināciju septiņdesmitajos, kad kopīgā mākslas telpā uzplaiksnīja gan mūziķi, gan literatūra, gan glezniecība, tēlniecība un vēl daudzi dažādi mākslas žanri. Taču Valmieras muzejā katrs ir mākslas mēnesis, jo katru mēnesi tajā skatāma kāda izstāde,» atklājot Valda Krēsliņa gleznu un Āra Smildzera tēlniecības darbu izstādi AMEN, kas gan nozīmē nevis beigas, bet apstiprinājumu, piektdienas pēcpusdienā klātesošos uzrunāja Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma. «Daļa mākslas telpas apmeklētāju uzskata, ka mākslinieciskas formas ir fikcijas, ka fantāzija pieciešama tikai tad, ja tā netraucē uztvert cilvēku tēlus, un tieši tāpēc aprīlis ir mākslas mēnesis, kad mēs varbūt mācām un mācāmies paskatīties uz mākslu nedaudz citādāk, un likumsakarīgi, ka mākslas mēnesis ir pavasara mēnesis, jo pavasarī līdzīgi pumpuriem cenšamies izlauzties no iekšējā kodola — augt, briest, attīstīties, ejot uz vasaras pilnziedu, rudens pilnbriedu, ziemas spelgoni. Māksla provocē mūsu prātu un liek atbildēt uz jautājumu, vai māksla ir tikai mūsu dvēseles stāvokļa novešana pretī tam, ko dēvē par estētisko baudījumu.»
Pirms dažiem gadiem, ieraudzījis pieredzes bagāto mūzikas pedagogu LEONU KUDIŅU džeza dziedātājas Ingas Bērziņas koncertā restorānā Parks, nodomāju, ka Leons pēc ciemošanās Smiltenē pie Ingas tēva atceļā uz Jūrmalu vienkārši nolēmis paklausīties labu mūziku, taču pēc kāda laika biju pārsteigts, viņu sastopot jau orķestra Signāls mēģinājumā. Atklājās, ka Jūrmalā atzīšanu un slavu iemantojušais Leons Kudiņš, māju atstājis dēla kungam, klusi un nemanāmi kļuvis par valmierieti un tagad, skolas vadības un dzīvesbiedres Laimdotas pierunāts, reizi nedēļā māca pūšaminstrumentu spēli dzimtajos Jaunburtniekos. «Viņš ir atgriezies pie savām saknēm,» saka Laimdota, ar ko Leons septiņus gadus mācījies vienā klasē, tad dzīves ceļi šķīrušies līdz 2010. gadam, kad abi zaudējuši savas otrās pusītes un pēc kāda klases salidojuma lēmuši palikt kopā.
Svētdien Valmieras 5. vidusskolā Valkas un Valmieras koru apriņķa skatē piedalījās vienpadsmit jauktie, trīs sieviešu, viens vīru un četri senioru kori, rādot savu māksliniecisko līmeni un gatavību vasarā gaidāmajiem reģionālajiem koru svētkiem un jau apgūto daļu no 2018. gada Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku Noslēguma koncerta repertuāra. Koru sniegumu vērtēja diriģenti Ivars Cinkuss, Jānis Baltiņš un komponists Uģis Prauliņš.
Aprīli izsenis mēdz dēvēt ar tīrības un spodrības mēnesi, kad dažādās talkās tiek posta pašu piemēslotā apkārtne, lai pēc tam atkal varētu visu turpināt pa vecam. Jaunā valdība, vēl neriskējot tautu tracināt ar nodokļu celšanu, ar pievēršanos Valsts ieņēmumu dienesta darbības analīzei, gribot vai negribot, bet uzsākusi tīrīšanas talku šajā visnotaļ svarīgajā iestādē, kuras pienākums ir ne vien presēt sabiedrības apzinīgāko daļu, bet arī ēnu ekonomikas apkarošana. Tā līdz šim, kā atklājies, traktēta visai oriģināli un savdabīgi, dažādu manipulāciju rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaitot nevis Valsts kasē, bet privātajos kontos. Pat finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola intervijā laikrakstam Neatkarīgā atzinusi, ka «tā sērga joprojām ir ļoti liela un pārmaiņām jābūt būtiskām, nevar būt tikai vienreizējs pasākums!».
Skolēnu brīvdienās Naukšēnos notika 3. līmeņa Jaunsardzes mācību nometne 15 gadus un vecākiem jauniešiem, kuri divas dienas astoņās nodarbību vietās vingrinājās lauku kaujas iemaņās, maskēšanās mākslā, patrulēšanā, praktiskajos orientēšanās paņēmienos un tūrismā t.s. meža blokā, kā arī mājas blokā — ierindas mācībā, šaušanā un ieroču mācībā, pirmās palīdzības sniegšanā un sakaros, ko mācīja Zemessardzes pārstāvji.
Pa ceļam uz orķestru skati Ogrē un no tās, laiku īsinot, atmiņā cilājām senus un ne tik senus notikumus, atceroties arī estrādes un vokāli instrumentālo ansambļu tarifikācijas skates, kurās visai nopietna žūrija vērtēja, vai attiecīgā muzikantu brigāde tiesīga uzstāties visas republikas vai sava rajona teritorijā, vai tikai vietējā kluba apmeklētājiem. Gadījās, ka spriedums bija bargs un nepielūdzams — vēl gadiņu jāpaslīpē meistarība mēģinājumos. Protams, paši dalībnieki bieži vien par savu instrumenta spēles māku un dziedāšanu bija krietni augstākās domās nekā vērtētāji, taču neatceros, kad kāds būtu centies vēlreiz pierādīt savu varēšanu iegūt augstāku kategoriju citai — taisnīgākai — žūrijai kaimiņu rajona skatēs.