Māra Rone

Pasaule ir tieši tik tālu vai tuvu, cik pašam, kā mazajam Sprīdītim, pietiek drosmes, uzņēmības un arī izturības tajā doties. Rūjieniete INDRA PUĶĪTE tālus, pat ļoti tālus, arī bīstamus ceļus un augstkalnu takas mēro jau 18 gadus. Atgriežoties Rūjienā, viņa savas ceļojumu piezīmes un fotogrāfijas regulāri publicē laikrakstā «Rūjienas Vēstnesis», labprāt atsaucas aicinājumam dažādās auditorijās dalīties svešumā redzētajā. Vēl — Indra cep maizi, kūciņas, bet ne tortes, jo pašai tās ne īpaši garšo, reizi pa reizei pēc pašas izjūtām uzmeistaro arī citus gardumus.

Latvijas mežos daudzi joprojām turpina vākt tur pieejamās dabas veltes. Vieni to dara, lai dažādotu un papildinātu savas ģimenes ziemas krājumus, citi — lai kaut nedaudz nopelnītu. Ogu un sēņu uzpirkšanas punkti pašlaik darbojas daudzviet. Arī Rūjienā vairākās vietās pieņem mellenes, gailenes, un vienā uzpirktuvē, kā liecina sludinājums, — pat zaļas ērkšķogas. «Liesma» pabija Rūjienas priekšpilsētā Kalnakrogā, Pērnavas ielā 8, kur ogotājus laipni sagaida un viņu  vākumus pieņem LUDMILA BIŠA.

Vidzemes un Latgales graudu un rapšu audzētāju kooperatīvā sabiedrība «VAKS» sprīdi pirms vasaras saulgriežiem atzīmēja savas darbības 15. gadskārtu un pašlaik kā Valmierā, tā arī Varakļānos un Gulbenē aktīvi gatavojas jaunās ražas pirmapstrādei, uzglabāšanai un realizācijai. Piedāvājam sarunu ar «VAKS» valdes priekšsēdētāju INDULI JANSONU.

Āfrikas cūku mēris (ĀCM), kā zināms, kopš jūnija beigām siro Latgalē, kur šī slimība  jau apstiprināta 26 meža un 19 mājas cūkām un kur vairāki novadi ir pasludināti par ĀCM ierobežojumu teritoriju.

Rūjienieši RUDĪTE un JĀNIS ARNOLDI kā pašnodarbinātie bijuši profesionāli tāmētāji, kas sastādīja būvizmaksu aprēķinus jaunu objektu celtniecībā un arī rekonstrukcijās. Lai gan abu meitas Ingrīda un Māra beigušas Latvijas Valsts konservatoriju, bet vēlāk neklātienē arī Rīgas Tehnisko universitāti, mūzika palikusi vaļasprieks, jo arī viņas sekmīgi pieslēdzās vecāku uzņēmējdarbībai. Rezultātā tapusi plašā apkaimē pieprasīta tāmētāju komanda. Darba un klientu bijis tik daudz, ka Arnoldu ģimenes mājai  nācies celt piebūvi — kantorim. 2010. gadā Rudīte un Jānis šai nodarbei pielikuši punktu. Meitas celtniecības tāmētāju - ekspertu darbu turpina: viena Austrijā, otra Rīgā, bet vecāki, pilnībā izbaudot pensionāru statusu, ar izdomu kopj savas sētas vairāk nekā 1300 kvadrātmetrus.

Vietējo ogu un dārzeņu audzētāju kooperatīvam «Rūjienas oga» nu  Rūjienas centrā ir atvērts pašam savs tirdzniecības kiosks, ko pamatoti var uzskatīt par nelielu, bet kārtējo soli kooperatīva mērķu sasniegšanā.

Rūjienas saldējuma ražotāji pārtikas nozares sīvajā, brīžiem pat nežēlīgajā konkurencē joprojām iet savu ceļu, piedāvājot pircējiem dabisku produktu: tikai no īsta piena un krējuma. Nepārtraukti pastāvot lielo, industriālo ražotāju spiedienam un spēles noteikumu diktātam nozarē, mazajām saldējumu ražotnēm arvien sarežģītāka kļūst produkcijas ražošana un realizācija. Par to, kā tirgū tomēr izdodas nezaudēt savu vietu un atšķirību, kā panākta arī vairāku ražošanas jauninājumu ieviešana, stāsta SIA «Rūjienas saldējums» valdes priekšsēdētājs IGORS MIEZIS un ceha vadītāja SANDRA ĀRGALE.

Ne viens vien Valmieras svētku tirgus apmeklētājs piestāja pie tirdzniecības vietas, kurā Cēsu «Elektrona» ilggadējais speciālists DZINTARS KUPČS interesentiem piedāvāja savu pakalpojumu: agrāko laiku populāros lampu radio aparātus padarīt atkal skanošus, restaurējot un iemontējot tajos FM. Kā izrādās, seno radio kolekcionēšana un to atdzīvināšana ir Dzintara vaļasprieks nu jau vairāku gadu garumā. Lūk, ko viņš par to teica «Liesmai».

KITIJA LAURE ir valmieriete, kas pašlaik strādā un dzīvo Rīgā, taču ceļu uz dzimto pilsētu mēro bieži, jo te ir mīļās mājas un vecāki. Kitija ir beigusi Valmieras Viestura vidusskolu un maģistrantūru ekonomikā. Strādā gan par producenti filmu studijā. Zīmēt paticis kopš skolas gadiem, taču uz mākslas skolu tā arī nav aizgājusi. Zīmēšana joprojām ir viņas vaļasprieks. Lūk, ko par to, satikta Valmieras svētku tirdziņā, Liesmai teica Kitija:

Valmieras rajona sieviešu apvienībā, ko ar izdomu vada Mazsalacas novada Sēļu pagasta zemnieku saimniecības «Ozoliņi» saimniece Maija Šmite, jau gadiem ilgi  tiek kopta un atsaucīgi uzturēta tradīcija — sapulcēties ne tikai dažādos izglītojošos semināros, bet arī regulāri pabūt tā saucamajās pozitīvās pieredzes vasaras skolās. Nesen tā notika Beverīnas novada viesu un tradīciju namā «Brūtes», un šoreiz tai bija jubilejas — 10. gadskārta.

Īpašnieks ANDREJS MAĻUTINS atceras, ka truškopība pirms sešiem gadiem viņa sētā ienākusi pavisam negaidīti — tēvs uzdāvinājis divus trušus. Andrejs ar sievu Jolantu sprieduši: ja jau barība jāgādā diviem, tad taču to var izdarīt arī ar pieciem, varbūt pat desmit trušiem. Tā viss sācies. Pašlaik saimniecībā ir vairāk nekā 240 trušu, bet uz vasaras beigām šis skaits divkāršojas. Un, izrādās, te ir ne tas vien — bez trušiem viņš audzē arī šķirnes paipalas un vistas. Stāsta Andrejs:

Tā droši var teikt par Kokneses novada z/s Vecsiljāņi. Zemnieka Jura Sprukuļa  modernās saimniecības pamatnozare esot piena lopkopība un graudkopība. Apsaimniekoti tiekot vairāk nekā 900 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un ar jaunākajām tehnoloģijām aprīkotajā fermā labturībā tiek koptas 300 govis. No augstvērtīgā rīta piena kopš 2010. gada šajā saimniecībā ražo cieto sieru, ko  «Vecsiljāņi» nosaukuši  par «Ievas sieru». Skaistais latviskais vārds tam esot dots arī tādēļ, ka šo sieru galveno meistari sauc Ieva Midega.

Kocēnu novada lauksaimnieka Guntara Antonija 1992. gadā reģistrētā zemnieku saimniecība «Kaņepītes» pēdējos gados mūsu puses iedzīvotāju vidū pamatoti iemantojusi labu slavu, jo ne vienā vien bioloģiskās produkcijas tirdzniecības vietā  kopš 2012. gada ir pieejama augstvērtīga graudaugu produkcija ar zīmolu «Kaņepītes». Pircēju pieprasīti ir šajā bioloģiskajā saimniecībā no pašu audzētiem graudaugiem saražotie kviešu milti, pilngraudu kviešu milti, kviešu klijas, miežu grūbas, putraimi, auzu pārslas, griķi, griķu milti, šķeltie zirņi, zirņu milti un vēl citi pārtikas produkti.

Valmieras svētkos amatnieku, mājražotāju un zemnieku tirgū daudzo apmeklētāju pulkā «Liesma» satika arī zemkopības ministru JĀNI DŪKLAVU, kurš labprāt piekrita atlicināt laiku nelielai intervijai.

Pagājusi nedēļa, kopš Valmierā savu otro veikalu ir atvērusi  piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība «Straupe». Tirdzniecības vieta atrodas pilsētas galerijas «Valleta» pirmajā stāvā, bijušajās  Latvijas pasta telpās. Šis ir jau desmitais veikals, ko «Straupe» ir atvērusi Vidzemē. PKS «Straupe» valdes priekšsēdētājs Imants Balodis uzsver, ka izvēle par labu otra veikala ierīkošanai Valmierā ir pircēju uzticība un arī abpusēji veiksmīgā sadarbība ar PG «Valleta».

Latvijā plašumā plešas tiešās pirkšanas kustība. To galvaspilsētā un reģionos veido tiešās pirkšanas grupas, kuru dalībnieki bioloģiski audzētu pārtiku bez starpniekiem saņem tieši no lauksaimniekiem. Tiešās pirkšanas pulciņi aktīvi darbojas ne tikai Rīgā, bet arī Ikšķilē, Siguldā, Smiltenē, Cēsīs un arī Valmierā, kur šādu domubiedru grupu pirms sešiem mēnešiem izveidoja valmieriete IRĒNA TJUNIŅA- FELBERGA.

Kad Liesma 2008. gadā viesojās Cēsu puses zoodārzā «Rakši» un ar lamām pie pavadām devās neaizmirstamā pārgājienā uz Gaujas leju, jaunizveidotā lamu, kamieļu un alpaku ganāmpulka saimnieks Kristaps Blaus neslēpa savas neparastās saimniecības nākotnes vīziju: «Vēlos, lai pēc gadiem «Rakšu» viesi varētu sasēsties ērtos sēdekļos kamieļu mugurās un tikpat kā tuksnesī karavānā doties pa zeltainajām Gaujmalas smiltīm.» 2014. gada Lieldienās, atklājot «Rakšu» jauno tūrisma sezonu, tiekamies atkal, tādēļ pirmais, ko vaicājam: cik tālu tikts savā ziņā pārdrošās ieceres īstenošanā?

Pavasara sākumā Zemkopības ministrijā Reģionālās preses dienā ar paveikto un šogad darāmo Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā iepazīstināja LLKC valdes priekšsēdētājs MĀRTIŅŠ CIMERMANIS. Piedāvājam saīsinātu viņa stāstījumu.