«Beverīnas ūdeņi» pavasarīgā plūdumā

- 3.Maijs, 2013
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Kopš pagājušā rudens novadā darbību sākusi ūdenstilpju apsaimniekošanas biedrība «Beverīnas ūdeņi», kurā iesaistījušies 28 biedri, pagaidām galvenokārt Abula un tā veidoto ezeru krastos dzīvojošie. Lūdzu biedrības valdes priekšsēdētāju EDUARDU LAURI pastāstīt par iespēto un iecerēm.

— Iecere nopietnāk domāt par vietējiem ūdeņiem radās, kad pirms diviem gadiem kādas firmas darbinieki, kam pašvaldība bija pasūtījusi izstrādāt novada attīstības plānu, vairākas stundas stāstīja par visu ko, bet pat ne ar zilbi neierunājās par ūdeņiem. Satraucies cēlos kājās un protestēju, sak, kas tas par attīstības plānu, kurā ne Abula, ne citu daudzo novada ūdens resursu izmantošanas iespējas nav izvērtētas. Pēc tam pašvaldība rosināja šīs lietas pārņemt un pulcināt ap sevi ūdeņu apsaimniekotājus.

Apzinām situāciju. Izvērtējam darbus, kas veicami ar saviem spēkiem, un tos, kur vajag lielākus līdzekļus. Viens no pirmajiem darbiem, ko spējam izdarīt paši, — katram pie Abula un citām upēm dzīvojošam biedrības biedram sākt attīrīt ūdeņus no sakritušiem kokiem, bebru veidotiem aizsprostiem, sanesumiem. Kā tas darāms, daudzi varēja mācīties nupat notikušajā talkā Mažupē, uz to man izdevās ataicināt pieredzējušo upju sakopēju hidrobiologu Andri Urtānu.

Tagad šī upe pietiekami garā posmā izskatās skaista. Izdevās arī Andra Urtāna eksperiments dažviet straumei dot taisnāku plūdumu. Tagad tā aizrauj projām dūņas līdz pamatnei, un apakšā ir parādījies pat dolomītveidīgs kaļķakmens. Tāds visā gultnē apakšā ir Abulam. Agrāk šī upe bijusi pilna ar pērlenēm, kurām tieši ir vajadzīgas krīta plātnes. Jāpiebilst, ka pērlenes līdz 1936. gadam bijušas arī Gaujā Kazu krācēs Valmierā. Par to var izlasīt statistiskās pārvaldes 1936. gadā izdotā grāmatā.

HIDROBŪVE. Andris Urtāns (centrā ar cepuri) kopā ar citiem talciniekiem realizē ieceri novirzīt Mažupes straumi, lai tā neturpina izskalot stāvu krastu.

DZĪVĀ ĶĒDE. Tā sprungulis aiz sprunguļa no upes gultnes aizceļo krastā, bet lielais koks gan gaida vīrus ar motorzāģi.

REIZ BIJA. Arī Ķeņģupītē (Viltumā) agrāk no Gaujas augšā nākuši nārstot laši.

Ārijas Romanovskas foto

VĪKSNENE. Upi, kas vārdu, šķiet, ieguvusi no dižkoka vīksnas, sakopuši tuvumā saimniekojošie.

Anta Lūsas foto


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Upes.lv - 18.Decembris, 2019 - 14:03

Pieņemsim, ka "krīta plāksnes" ir pārakstīšanās. Kaļķakmeņiem ir diezgan daudz dažādi veidi, līdzīgi arī gliemenes izskatā ir lielākas vai mazākas, tomēr lielā vēlme pēc eksotikas pērļu veidā ir fantazētāju fikcija. Gliemenes ir ilgdzīvotāji, tapēc Valmieras Kazu krācēs, kur katru gadu pāri šļūca baļķi un gultni regulēja pēc tilta izbūves nekas tāds pastāvēt nevarēja.

Pievienot komentāru