Bībeles mācība

- 10.Septembris, 2010
Viedokļi
Laikrakstā

Sabiedrību nesen sasniedza bijušā Romas katoļu baznīcas arhibīskapa Jāņa Pujata izteikumi, ka visās Latvijas skolās vajadzētu ieviest Bībeles mācību no 1. līdz 12. klasei. Šāds ierosinājums ir kas jauns, līdz šim lielākais, ko izglītības jomā panākusi Katoļu baznīca, bija ticības mācības kā izvēles priekšmeta (otra izvēle - ētika) iekļaušana 1. - 4. klases skolēnu mācību programmā. No ticīgo skatpunkta viss ir vienkārši: Bībeles mācībai - jā! Kas gan varētu būt jaukāk, ja arī citi tiktu iepazīstināti ar to, kam tic viņi.

Tagad esam saskārušies ar sabiedrības un politiķu būtisku nepatiku pret jēdzienu "obligāts mācību priekšmets". Mūsu skolā esam izgājuši vairākus etapus. Bijām ļoti tuvu, lai atvērtu kristīgo skolu, mums divi pedagogi ir tiesīgi pasniegt kristīgās stundas. Tomēr bērnu, vecāku un pedagogu domas ir līdzīgas, proti, Latvijā pastāv ticības brīvība, un to, kam ticēt un cik ticēt, vajadzētu izvēlēties pašiem, nevis kā to nosaka skolas programma.

Daudzus gadus skolā ar bērniem darbojusies mūzikas skolotāja Anita Laicāne. Bērnu mīlēta un godāta, viņa pasniegusi kristīgo mācību, vadījusi Bībeles pulciņu. Tas notika uz brīvprātības principiem, ja bērns vairs nevēlējās, viņš drīkstēja pārtraukt līdzdarbošanos šajā pulciņā. Skolotāja nodarbībās runāja par pasaules kārtību, par to, kas ir Dievs, par viņa dēlu kā pozitīvu dzīves piemēru u. c. Skolēni uzzināja, ko nozīmē kalpot, kas labs, kas slikts, saņēma atbildes uz jautājumiem par Dievu, baznīcu u.c.

Komentāri
Pievienot komentāru