«Bridging Baltic» — jauna elpa novadam
Pagājušajā piektdienā ar svinīgu pasākumu Mazsalacas kultūras centrā noslēdzās biedrības «Mazsalacas attīstības projekti» (MAP) iniciētais un Mazsalacas novada pašvaldības realizētais Central Baltic Interreg IV A programmas 2007 — 2013 finansētais projekts «Jauniešu tiesības uz nemateriālās kultūras mantojumu Baltijas jūras reģionā — Bridging Baltic», kurā līdzdarbojās partneri no Javles pilsētas Zviedrijā, Turku pilsētas Somijā un Jegevas pilsētas Igaunijā.
Attēlā:
VIEGLI. Tā «Bridging Baltic» projekta vadītājs Kaspars Vāle raksturo sadarbību ar Mazsalacas vidusskolu, sakot paldies direktorei Zaigai Ivanai.
«To, ka ieguvēji no projekta ir visi, apstiprināja pēdējā aktivitāte janvāra sākumā — dalībnieku radīto darbu izstāde ar oficiālo projekta praktisko nodarbību noslēguma pasākumu. Tajā ikvienam bija iespēja atskatīties uz projekta gaitā iegūto amata prasmju apliecinājumu — dalībnieku radošajiem darbiem, kā arī pateikt paldies tiem, kas projekta gaitā pielikuši savas pūles un iniciatīvu, lai projekts varētu īstenoties. Pozitīvu emociju un paldiesvārdu bija daudz, apliecinot, ka, pateicoties projektam «Bridging Baltic», ir piepildīti gan klusi sapņi, gan pārvarētas personīgās barjeras, iegūtas nenovērtējamas zināšanas, jauni kontakti, pavadīts brīnišķīgs laiks, radoši darbojoties, kā arī ielikts stabils pamats ne tikai konkrētu zināšanu apguvē, bet arī kvalitatīvu speciālistu — jauno amata meistaru radīšanā, kuri nākotnē paši spētu mācīt citus, radot augstu pievienoto vērtību visam Mazsalacas novadam,» uzskata novada pašvaldības pārstāve ILZE MITĀNE.
«Katrs no projekta partneriem bija izvēlējies savu oriģinālu pieeju, kā veicināt jauniešu interesi iesaistīties nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanas aktivitātēs, atspoguļojot daudzveidību Baltijas jūras reģionā. Igaunijā partneri īstenoja projektu sadarbībā ar mākslas skolu, iesaistot jauniešus radošās aktivitātēs, Somijas partneri piedāvāja bērniem un jauniešiem iepazīt dažādu jomu māksliniekus, aicinot tos ciemos, kā arī organizējot radošās darbnīcas, savukārt Zviedrijas partneri uzrunāja jauniešu auditoriju, īstenojot aktivitātes mākslas, mūzikas un literatūras jomā. Mēs savā pilotprojektā piedāvājām jauniešiem apgūt dažādas amatniecības prasmes, kas ir ļoti nozīmīga mūsu tautas nemateriālās kultūras mantojuma sastāvdaļa,» skaidro projekta vadītājs Latvijā KASPARS VĀLE. «Projektā paredzētie semināri noslēdzās pirms Ziemassvētkiem. Pašlaik mūsu uzdevums ir dalīties ar gūto pieredzi, lai rosinātu arī citus būt aktīviem un īstenot līdzīgus projektus. Šim nolūkam ir tapusi grāmata, kurā apkopota visu projekta dalībnieku pieredze projekta laikā.
Taču projektam ir lielāks virsuzdevums. Saskaņā ar valdības piedāvāto policentrisko attīstības modeli (9 lielās pilsētas + 21 lielākie novadu centri), Mazsalacas novada nākotne diemžēl neizskatās spīdoša. Taču šis projekts ir pierādījums politisku lēmumu pieņēmējiem un visai sabiedrībai, ka lauku reģionos tomēr dzīvo cilvēki, kas vēlas savu dzīvi saistīt ar Latvijas mazpilsētām un laukiem.
IEDVESMOJOŠI. Antons Karāns un viņa «Brīvo metinātāju klubs» — Mazsalacas vidusskolas puiši, kas projekta ietvaros aktīvi piedalījušies gan kokapstrādes, gan metālapstrādes nodarbībās.
Ilzes Mitānes foto
RADOŠI. Izstādē apskatāmi darbi, kas tapuši projekta pēdējā posmā — kopš pagājušā gada septembra. Mazsalacas kultūras centra zālē izstādīti dažādi koka izstrādājumi, piemēram, Ritvara Sirmā vadīto kokgriešanas semināru dalībnieku darbi, metālapstrādes nodarbībās tapušie objekti, keramikas un apgleznotā stikla priekšmeti. Apmeklētāji var aplūkot adījumu, auduma somas, ko meitenes darinājušas lektores Gitas Sirmās vadītajos semināros, Birutas Jansones iedvesmoto dalībnieču gatavotās krāsainās kārbiņas. Centrālais izstādes objekts ir koka skapis, ko darinājuši pamatskolas puiši.
Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv