Brīdinājumi norūda

- 21.Janvāris, 2011
Veselība un labklājība
Laikrakstā

Maz­sa­la­cas slim­nī­cas di­rek­tors, ģi­me­nes ārsts Ed­gars Gran­dāns mie­rī­gi se­ci­na: ve­se­lī­bas mi­nis­tra ne­se­nā vi­zī­te no­ri­tē­ju­si mier­mī­lī­gā gai­sot­nē: — Mums sen vairs nav ko īsi­nāt. Pa­zi­ņo­ju­mus par slim­nī­cas slēg­ša­nu sa­ņē­mām ne­pār­trauk­ti — no 2000. ga­da! — līdz bē­dī­ga­jai vēs­tij, ka 2009. ga­da 1. sep­tem­brī valsts ar no­lem­ta­jiem sta­ci­o­nā­riem to­mēr pār­trauc sa­vu sa­dar­bī­bu. Esam rū­dī­ti, vien­mēr esam zi­nā­ju­ši: lai no­tu­rē­tos, va­ram pa­ļau­ties ti­kai uz se­vi.

TĀLREDZĪGI. Fi­zio­te­ra­pi­jas ka­bi­nets ie­kār­tots, tāl­re­dzī­gi do­mā­jot par ve­se­lī­bas ap­rū­pes kva­li­tā­ti. Tau­pī­gi, bet gā­dā­jot, lai lau­ku cil­vēks va­rē­tu sa­ņemt ne slik­tā­ku pa­kal­po­ju­mu kā pil­sē­tā. At­tē­lā: me­di­cī­nas mā­sa Il­zī­te Cel­mi­ņa un slim­nī­cas di­rek­tors Ed­gars Gran­dāns.

 

Pirms iz­dot la­tu, sep­tiņ­reiz ap­gro­zi

Slim­nī­cā ir mā­jī­gi, sil­ti, cil­vē­ki ie­ro­das pie sa­viem ģi­me­nes ār­stiem, sa­ņem ele­men­tā­rās ve­se­lī­bas uz­la­bo­ša­nas pro­ce­dū­ras. No­da­ļās ik­die­nas rit­mā nas­ki ro­sās me­di­ķi un ap­rū­pes per­so­nāls.

Kā iz­de­vies sa­gla­bāt šo rim­to gai­sot­ni? Ma­zai ie­stā­dei tas nav vieg­li, tā­pēc ve­cā pa­tie­sī­ba par dzel­žai­nu tau­pī­bu ir pa­stā­vē­ša­nas gal­ve­nais baus­lis. — Ma­zā ie­stā­dē la­bāk pār­re­dzams, cik un par ko jā­mak­sā, un skaid­rāk va­ram op­ti­mi­zēt sa­vu dar­bī­bu. Mums vis­pirms tas no­zī­mē ma­zā­kus ad­mi­nis­trā­ci­jas iz­de­vu­mus, jo ģi­me­nes ār­stu prak­ses un slim­nī­ca dar­bo­jas vie­no­tā an­sam­blī, — E. Gran­dāns at­gā­di­na, ka ne­no­lie­dza­mi liels at­balsts kopš slim­nī­cas cel­ša­nas lai­ka ir vā­cu drau­gu ie­gul­dī­tais. — Kaut vai tik ļo­ti ne­pie­cie­ša­mo gul­tas ve­ļu, dvie­ļus, pam­pe­rus, ko lie­los vai­ru­mos tē­rē­jam kā pa­li­a­tī­vās, tā so­ci­ā­lās ap­rū­pes cil­vē­ku va­ja­dzī­bām, pa­šiem nav va­ja­dzē­jis ie­pirkt. Līdz pat šai die­nai vā­cu drau­gi mūs at­ce­ras, pērn at­kal sa­ņē­mām mū­su lie­lā­kā lab­vē­ļa, ne­lai­ķa Bru­no Klei­nes, ģi­me­nes zie­do­ju­mu, aiz­vien mūs at­ce­ras Kle­menss Kār­ve­gers, Re­nā­te Gro­sa, Heincs Ro­de­džons, Hanss Jo­a­hims Švo­lovs, Gī­ter­slo ap­riņ­ķa me­di­cī­nas ie­stā­des un ci­ti. Ap­brī­no­ja­mi ne­sav­tī­ga ilg­ga­dē­ja uz­ti­cī­ba, tā­pēc slim­nī­cas lī­dzek­ļus esam va­rē­ju­ši ie­gul­dīt ci­tās va­ja­dzī­bās. Daudz in­ves­tēts teh­no­lo­ģi­ju ie­gā­dē, no­dro­ši­nām rent­ge­na, la­bo­ra­to­ri­jas iz­mek­lē­ju­mus, ja ne­pie­cie­šams, va­ram pa­ņemt arī bio­ķī­mis­kās ana­lī­zes, dar­bo­jas fi­zio­te­ra­pi­jas ka­bi­nets, strā­dā zob­ārsts, brauc acu ārsts, ir sāk­tas sa­ru­nas ar gi­ne­ko­lo­gu no Val­mie­ras, do­mā­jot arī par ul­tra­so­no­grā­fis­ko iz­mek­lē­ša­nu sie­vie­tēm. Mū­su pri­o­ri­tā­te vien­mēr bi­ju­si pie­dā­vāt šai vie­tai at­bil­sto­šu me­di­cī­nis­ko kva­li­tā­ti, jo zi­nām: ja tā iz­zus­tu, slim­nī­ca pār­vēr­stos ti­kai par ap­rū­pes ie­stā­di.

Dak­te­ris no­rā­da, ka labs ie­gu­vums pa­kal­po­ju­mu ie­spē­ju pa­pla­ši­nā­ša­nā me­di­ķiem pa­cien­tu ār­stē­ša­nā kā am­bu­la­to­ri, tā die­nas sta­ci­o­nā­rā — tā­das ta­gad ir ma­zās lau­ku slim­nī­cas — ir, pie­mē­ram, skā­bek­ļa kon­cen­tra­tors, spi­ro­grāfs plau­šu slim­nie­ku iz­mek­lē­ša­nai u. c. — Val­stī vie­ni no pir­ma­jiem nu ik­die­nā iz­man­to­jam spe­ci­ā­lo ku­še­ti gu­lo­šo slim­nie­ku no­maz­gā­ša­nai, ie­gu­vums ir arī spe­ci­ā­lie bal­sti, lai slim­nieks ar mu­gu­ras sā­pēm va­rē­tu gul­tā pie­cel­ties sē­dus, tā la­bāk sa­dzī­vo­jot ar sa­vām ve­se­lī­bas pro­blē­mām, — E. Gran­dā­nam ir pa­mats ne­slēpt vēl vie­nu gan­da­rī­ju­mu par tāl­re­dzī­gu un pras­mī­gi saim­nie­ko­ša­nu: vi­ņa va­dī­tā ie­stā­de 2009. ga­du no­slē­gu­si bez pa­rā­diem. Dak­te­ris gan pie­bilst: 2010. gads esot ie­sā­cies ar... tuk­šu ban­kas kon­tu.

KĀ KLĀJAS? Maz­sa­la­cas un no­va­da cil­vē­kiem strā­dā trīs ģi­me­nes ār­sti. At­tē­lā: par ERAF lī­dzek­ļiem slim­nī­cas svai­gi iz­re­mon­tē­ta­jā am­bu­la­to­ra­jā no­da­ļā sa­vē­jos sa­gai­da ār­ste Mai­ja Dai­ne.

LARISA KREPŠA. La­bo­ran­te stās­ta: ir die­nas, kad jā­sniedz pa­kal­po­jums pat pār­des­mit cil­vē­kiem. Tad ir la­ba sa­jū­ta, ka maz­sa­la­cie­šiem ele­men­tā­rie la­bo­ra­to­ri­jas iz­mek­lē­ju­mi ir pie­tu­vi­nā­ti dzī­ves­vie­tai.

 


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru