Ceļojums ar pagātnes garšu

Dzintars Močs
- 24.Septembris, 2010
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Se­das pur­va iz­strā­des vēs­tu­re sā­kas jau pir­mās Lat­vi­jas brīv­valsts lai­kā, kad 1938. ga­dā di­bi­nā­ja valsts tirdz­nie­cī­bas un rūp­nie­cī­bas ak­ci­ju sa­bied­rī­bu «Kūd­ra». Seš­des­mi­to ga­du sā­ku­mā ta­ga­dē­jās Se­das pil­sē­tas vie­tā ple­tās mežs, ku­ra vi­dū bi­ja «Sa­lā­nie­šu» mā­jas. 1953. ga­dā rei­zē ar kūd­ras fab­ri­kas būv­nie­cī­bu Se­das tī­re­ļa dien­vi­du ma­lā sā­ka vei­do­ties cie­mats. Kūd­ras fab­ri­kas celt­ne bi­ja pa­slu­di­nā­ta par Vis­sa­vie­nī­bas kom­jau­nat­nes trie­cien­celt­ni, un uz še­jie­ni brau­ca jau­nat­ne no vi­sas Pa­dom­ju Sa­vie­nī­bas. Tas no­tei­ca cie­ma­ta rak­stu­ru un se­ju, kas sa­gla­bā­ju­sies līdz pat mūs­die­nām. 1954. ga­dā Se­dai pie­šķī­ra strād­nie­ku cie­ma­ta tie­sī­bas, bet 1961. ga­dā tā ie­gu­va pil­sēt­cie­ma­ta sta­tu­su.

Attēlā:

JOPROJĀM IERINDĀ. Pur­vā iz­strā­dē iz­man­to pa­gā­ju­šā gad­sim­ta 50. — 60. ga­dos bū­vē­tās dī­zeļ­lo­ko­mo­tī­ves. Sa­vu­laik šeit bi­jis liels lo­ko­mo­tīv­ju parks, un dau­dzi in­te­re­sen­ti no bi­ju­šās PSRS brau­cot mek­lēt de­ta­ļas sa­vām lo­ko­mo­tī­vēm. Paš­laik lie­to­ša­nā pa­li­ku­šas pie­cas lo­ko­mo­tī­ves, kā arī trīs pa­sa­žie­ru va­go­ni. Di­vus iz­man­to­jot dar­bi­nie­ku pār­va­dā­ša­nai, bet viens ir do­māts tū­ris­tiem.

Se­das kūd­ras pur­vu ap­saim­nie­ko lie­lā­kais šīs no­za­res uz­ņē­mums Lat­vi­jā — ak­ci­ju sa­bied­rī­ba «Se­da», kas pie­der so­mu kon­cer­nam «Va­po». Kopš piec­des­mi­ta­jiem ga­diem bū­tis­ki mai­nī­ju­sies kūd­ras ie­gu­ves un pār­strā­des teh­no­lo­ģi­ja, un paš­laik kūd­ras ie­gu­vē un pār­strā­dē no­dar­bi­nā­ti vien 35 cil­vē­ki. So­mi ir iz­strā­dā­ju­ši teh­no­lo­ģi­ju, kā kūd­ru pār­vērst bri­ke­šu mal­kā, ko lie­to gan ap­ku­rei, gan elek­trī­bas ra­žo­ša­nai. Sa­vu­kārt pa­šu kūd­ras ie­gu­vi pur­vā veic SIA «Mzi­u­ri L», tās īpaš­nieks gru­zīns Ami­rans Lort­ki­pa­ņi­dze no­mai­nī­jis sau­lai­nos vī­na kal­nus pret Se­das pur­viem vēl pa­dom­ju lai­kā. Lie­lā­kā da­ļa sa­ra­žo­tā aiz­ce­ļo uz So­mi­ju. Ami­rans brī­nās, kā­dēļ mēs Lat­vi­jā ku­ri­nām dār­go gā­zi un mal­ku, ja pie­ejams tik lēts ku­ri­nā­mais kā kūd­ra.

Se­du ar pur­vu sa­vie­no 20. gs. 50. ga­dos iz­vei­do­ta šaur­slie­žu dzelz­ce­ļa lī­ni­ja, kas ie­rī­ko­ta kūd­ras rūp­nie­cis­kai pār­va­dā­ša­nai. Šaur­slie­žu dzelz­ceļš caur­vij ap 50 km Se­das tī­re­ļa. Gan starp ze­ma­jām prie­dī­tēm un bēr­ziem, kas no­su­si­nā­ta­jās un iz­strā­dā­ta­jās pla­tī­bās no­mai­na pur­va trū­cī­go zem­se­dzi, gan arī pār­des­mit met­ru no vil­tī­giem aka­čiem stiep­jas slie­des. Šā­di dzelz­ce­ļi ir arī ci­tos Lat­vi­jas kūd­ras pur­vos — Zi­lā­kal­nā, Olai­nē, Strū­žā­nos, bet šis ir ga­rā­kais Lat­vi­jā. Pa­dom­ju lai­kos dzelz­ce­ļa kop­ga­rums bi­jis vēl lie­lāks, bet slik­tā stā­vok­ļa dēļ da­ļa slie­žu ir de­mon­tē­tas. Se­zo­nas lai­kā dzelz­ceļš tiek iz­man­tots ti­kai kūd­ras trans­por­tē­ša­nai un nav pa­re­dzēts tū­ris­ma mēr­ķiem.

TILTS PĀR MELIORĀCIJAS KANĀLU. Slie­žu stā­vok­lis ar­vien pa­slik­ti­nās, un to at­jau­no­ša­nai nav lī­dzek­ļu, tā­dēļ lo­ko­mo­tī­ve ne­brauc āt­rāk par 15 — 20 km/h. Sa­vu­laik pār­mi­jas dar­bi­nā­tas ar elek­tro­mo­to­riem no cen­trā­lā dis­pe­čer­pun­kta, bet ta­gad glu­ži kā dzelz­ce­ļa pirm­sā­ku­mos ma­šī­nis­ta pa­līgs kāpj ārā no lo­ko­mo­tī­ves, lai pār­slēg­tu pār­mi­jas.

 

Šī Vidzemē kļuvusi par putnu vērošanas lielāko vietu, ja neskaita jūras piekrasti.

 

Datums, kurā numurā raksts publicēts avīzē

Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru
About text formats