Dažādā izpratne par nākotnes pensionāru interesēm
Ka Latvijā lielu daļu mūzikas pasūta nebūt ne oficiālā valdīšana, bija skaidrs jau sen, tieši tāpat, kā tikai retais šaubās par to, ka vienas no ietekmīgākajām mūzikas pasūtītājām ir komercbankas. Īpaši spilgti šī mūzikas pasūtīšana izpaudās tā dēvētajos "treknajos gados", kad komercbankas rosījās pa Latviju kā pa savu kabatu, bet pie varas esošie tikai spieda "gāzi grīdā" un zīmēja optimistiskas ainavas. Tagad situācija ir mainījusies, taču komercbankas nekur nav pazudušas un par savām interesēm cīnās ar zobiem un nagiem.
Pēdējā cīņas fronte ir pārsviedusies uz premjera Valda Dombrovska izteikto domu, ka nākamie taupības pasākumi būtu obligāto iemaksu ievērojama samazināšana (vai pat atcelšana) pensiju otrajā līmenī. Atbildot uz šo, cita starpā visai prātīgo, ieceri, plašsaziņas līdzekļos atskanēja tāds gaudu un vaimanu vilnis, ka ikvienam bija jākļūst skaidram - briesmonis Dombrovskis un viņa pakaļskrējēji, dancojot pēc starptautisko aizdevēju stabules, grasās aplaupīt nākotnes pensionārus. Neģēlība, vārdu sakot!
Patiesība gan, kā vienmēr, ir nedaudz cita. Reālajā dzīvē likumam par pensiju otro līmeni ir visai maz saistības ar rūpēm par nākotnes pensionāriem, jo likums tika pieņemts komercbanku interesēs un darbojas komercbanku interesēs. Neiedziļinoties tehniskajās niansēs, komercbankas ar pensiju fondu līdzekļiem ne tikai aizlāpa savus "caurumus" un izmanto tos savām spekulācijām, bet piedevām vēl iekasē pamatīgas apsaimniekošanas maksas, pie kam arī tad, ja spekulācijas izrādījušās neveiksmīgas. Dabiski, ka "ļaunā" Dombrovska vēlme piebeigt vistu, kas bankām dēj zelta olas, ir izraisījusi pamatīgu banku lobija pretestību.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv