Dejo un dzied Polijā

— Mums tā bi­ja lie­la pie­re­dze, jo pir­mo rei­zi darbs sā­kās no rī­ta un bei­dzās vē­lu pus­nak­tī, — stās­ta Līk­smes va­dī­tā­ja Ive­ta Kļa­vi­ņa. — Pa nak­ti va­ja­dzē­ja sa­kār­tot tēr­pus nā­ka­ma­jai die­nai. Arī kar­stais laiks ne­žē­lo­ja: ie­do­mā­jie­ties, kā ju­tā­mies vi­su die­nu tau­tas tēr­pos, bet va­ka­rā uz­stā­ša­nās...

Kon­cer­tos ti­ka iz­de­jo­ta lat­vie­šu ska­tu­vis­ko tau­tas de­ju pro­gram­ma pus­stun­das ga­ru­mā.

— Ska­tī­tā­ji ļo­ti aug­stu no­vēr­tē­ja mū­su tau­tas tēr­pu un de­ju rak­stus, lie­lo da­žā­dī­bu. Pa­ti­ka Klab­dan­cis un Ne­re­jiet, cie­ma su­ņi!. Īpa­šu uz­ma­nī­bu iz­pel­nī­jās Ma­lu tē­vu ze­mī­tē un, pro­tams, Kra­kov­jaks mū­su iz­pil­dī­ju­mā.

Fes­ti­vā­lā arī de­jo­tā­ji no Balt­krie­vi­jas, Je­ka­te­rin­bur­gas (Krie­vi­ja), Bas­ku ze­mes (Spā­ni­ja) un dau­dzi po­ļu ko­lek­tī­vi, pie­bilst I.Kļa­vi­ņa.