Ekonomika

Kā 4. ok­tob­rī Ma­tī­šos, Pid­ri­ķī, Burt­nie­kos, Ren­cē­nos, Liz­dē­nos, Bu­kā un Val­mie­ras pie­vār­tes lau­kos pār­lie­ci­nā­jās Lies­ma, lauk­saim­nie­kiem paš­laik ak­tu­ā­la ir ze­mes ar­ša­na. Re­dzē­jām arī sē­tas un lau­kus, kur cil­vē­ki vēl ra­ka pē­dē­jos kar­tu­pe­ļus, bet daudz­viet uz ru­dens la­pu zel­ta fo­na jau skais­ti sa­za­ļo­ju­ši zie­mā­ji.

Cie­tes no­za­re Ei­ro­pā jo­pro­jām pār­dzī­vo sa­rež­ģī­tu lai­ku, un kar­tu­pe­ļu au­dzē­tā­ji un pār­strā­dā­tā­ji mek­lē ie­spē­jas pa­aug­sti­nāt sa­vu kon­ku­rēt­spē­ju un at­rast jau­nus no­ie­ta tir­gus sa­ra­žo­ta­jai pro­duk­ci­jai. Arī SIA Alo­ja - Star­kel­sen ša­jā se­zo­nā mai­nī­ti līdz­ši­nē­jie sa­dar­bī­bas uz­stā­dī­ju­mi. Par to un vēl ci­tām ra­žo­ša­nas ak­tu­a­li­tā­tēm stās­ta uz­ņē­mu­ma ag­ro­no­me Aiga KRAUKLE.

30.septembrī Rūjienas saldējums mediju pārstāvjiem prezentēja savu jauno ražošanas līniju, kuras uzstādīšanā tika ieguldīti 250 tūkstoši eiro. Līdz ar jaunās iekārtas uzstādīšanu uzņēmums uzsācis krējuma saldējuma uz kociņa ražošanu.

Lai veicinātu profesionālās izglītības audzēkņu aktivitāti uzņēmējdarbības izglītības apguvē, skolotāji un jaunieši no astoņām profesionālās izglītības skolām praktiski apgūs uzņēmējdarbības pamatus, veidojot skolēnu mācību uzņēmumus. Audzēkņu uzdevums ir radīt biznesa ideju un apgūt visus tās realizācijas posmus: izstrādāt biznesa un mārketinga plānus, dibināt uzņēmumu, veikt produkta izstrādi un atrast produkta noieta tirgu, atbildēt par uzņēmuma finanšu plūsmu.

Valmieras pilsētas pašvaldība uzsāks pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības programmas 2008.-2014.gadam aktualizāciju, to ceturtdien, 22.septembrī nolēma Valmieras pilsētas pašvaldības dome.

Otrdienas rītā Mūrmuižas centrā atkal redzam autobusu ar norādi Kunturi. Tā ir mūspusē labi zināma gaļas ražotne. Un ILGA ŠMITE vada autobusu maršrutā: Brenguļi - Cempi - Mūrmuiža - Kocēni - Rubene - Vaidava.

Jaunākais SEB Mājokļu cenu indikators septembrī rāda, ka nemainīgi vispozitīvākais noskaņojums attiecībā uz nekustamā īpašuma cenu dinamiku saglabājas Vidzemē. 44% Vidzemes novada iedzīvotāju tic, ka mājokļu cenas pēc gada būs augstākas nekā šobrīd (iepriekšējā mēnesī – 40%), savukārt 14% vidzemnieku sagaida mājokļu cenu tālāku kritumu gada laikā (pirms mēneša tas atradās pie 19% atzīmes). Mājokļu cenas nākamgad tādas pašas kā patlaban prognozē 22% aptaujāto novada iedzīvotāju (iepriekš – 30%).

Par maiz­nī­cas Liep­kal­ni pē­dē­jā lai­ka vei­ku­mu pa­tē­rē­tā­ju līdz­da­lī­bas pa­lie­li­nā­ša­nā stās­ta fir­mas mar­ke­tin­ga va­dī­tā­ja Ieva Zariņa.

Attēlā:

IEVA ZARIŅA: — Liep­kal­niem ir sva­rī­gas pir­cē­ju do­mas, tā­dēļ ko­mu­ni­kā­ci­jai tiek mek­lē­ti ar­vien jau­ni vei­di. Ai­ci­nām līdz­dar­bo­ties!

Burt­nie­ku no­va­da z/s Liel­ru­ģē­ni lau­ki at­ro­das pie Val­mie­ras ro­be­žas. Ta­jos prā­vās pla­tī­bās aug dār­ze­ņi. Šī ir vie­na no re­ta­jām mūs­pu­ses saim­nie­cī­bām, kur ga­rās va­gās var re­dzēt kā­pos­tus. Arī šo­gad. Kā­da ir to ra­ža? Prā­vā lau­ka ma­lā vai­cā­jām saim­nie­cei ĻUBAI SJAKSTEI.

Rī­gā, Skon­to hal­lē, 25. — 28. no­vem­brī no­tiks ru­dens iz­stā­de Ra­žots Lat­vi­jā 2010, kur pie­da­lī­sies ra­žo­tā­ji un pa­kal­po­ju­mu snie­dzē­ji. Iz­stā­de ir gan labs pār­skats par pa­veik­to, gan ie­spē­ja po­pu­la­ri­zēt sa­vu uz­ņē­mu­mu, in­te­re­sen­tus ie­pa­zīs­ti­nāt ar jau­nu­miem un at­rast sa­dar­bī­bas part­ne­rus. Tā kā ru­dens lat­vie­šiem tra­di­ci­o­nā­li ir ga­da­tir­gu laiks, arī Ra­žots Lat­vi­jā 2010 pie­dā­vā uz­ņē­mu­miem ne ti­kai rā­dīt, bet arī tir­got sa­vu pro­duk­ci­ju. Pa­sā­ku­ma or­ga­ni­zē­tā­ji SIA Kel­le Ex­po pro­gno­zē ap­mek­lē­tā­ju lie­lu in­te­re­si un ak­ti­vi­tā­ti.

Attēlā:

VISS BĒRNIEM, VISS NO KOKA. Lo­tes Toys saim­nie­ce Bai­ba Pa­le­ja Rī­gas iz­stā­dē, ar šiem ra­žo­ju­miem pil­sē­tas ga­da­tir­gos šo­gad va­rē­ja ie­pa­zī­ties arī val­mie­rie­ši.

Ne­dē­ļas sā­ku­mā «Lies­ma» vie­so­jās Skaņ­kal­nes pa­gas­ta zem­nie­ku saim­nie­cī­bā «Vil­ci­ņi», kur, iz­man­to­jot la­bos lai­ka ap­stāk­ļus, stei­dza no­vākt ra­žu — bio­lo­ģis­ki au­dzē­tos kar­tu­pe­ļus, kas tiks pār­strā­dā­ti cie­tē SIA «Alo­ja Star­kel­sen». Pērn no uz­ņē­mu­ma ie­gā­dā­ta īpa­ša cie­tes kar­tu­pe­ļu sēk­la, tā­dēļ par ra­žas at­bil­stī­bu pra­sī­bām ne­esot šau­bu.

Maz­sa­la­cas pie­vār­tē, Kulp­jos, saim­nie­ko Ojārs Pašs. Vi­ņa mā­jas at­ro­das uz­kal­nā, bet le­jā pie Sa­la­cas ir māj­vie­ta vai­rāk ne­kā simts bi­šu sai­mēm. Rei­zēm ar Ojā­ra pa­lī­dzī­bu tās gan do­das tu­vā­kā vai tā­lā­kā ce­ļo­ju­mā pie vie­tē­jiem zem­nie­kiem, kas laip­ni at­ļauj tām vākt nek­tā­ru sa­vos lau­kos un pļa­vās. Abiem la­bi — bi­tēm nek­tārs, zem­nie­kiem ap­pu­tek­snē­ti lau­ki.

Attēlā: PĀRVIETOJAMĀ DRAVA. Šo plat­for­mu ar seš­pa­dsmit stro­piem Ojārs Pašs no­gā­dā vie­tē­jo zem­nie­ku lau­kos. Sa­vu­laik viņš ve­dis bi­šu sai­mes arī uz Āda­žu po­li­go­nu pēc vir­šu me­dus.

Uz­ņē­mu­ma īpaš­nieks, izej­ma­te­ri­ā­lu sa­gād­nieks, pa­sū­tī­ju­mu iz­pil­dī­tājs no ski­cēm līdz pē­dē­jam otas vil­cie­nam vai pu­lē­ju­mam — viss vie­nā per­so­nā. Tā ta­gad dau­dzi pa­ma­to­ti sa­ka par Vil­pul­kas jau­no uz­ņē­mē­ju Vilni BIŠOFU. Tā sa­ga­dī­jās, ka, sā­ko­ties valsts eko­no­mis­ka­jai krī­zei, viņš 2008. ga­da va­sa­rā Vil­pul­kā iz­vei­do­ja sa­vu ma­zo uz­ņē­mu­mu SIA VB PROF — mē­be­ļu ra­žot­ni. Brau­cām lū­kot, kā vi­ņam vei­cas.

Je­ru pa­gas­ta Le­jas­va­ga­ļos jau des­mi­to ga­du no­dar­bo­jas ar ķirb­ju au­dzē­ša­nu tir­gum. Tiek uz­tu­rē­ta un at­jau­no­ta arī uni­kā­la vai­rāk ne­kā 40 šķir­ņu ķirb­ju ko­lek­ci­ja un šo­gad — pras­mī­gās saim­nie­ko­ša­nas ju­bi­le­jas ga­dā — māj­ra­žo­ša­nā re­a­li­zā­ci­jai ir sa­ra­žo­tas ķirb­ju su­kā­des, bet Igau­ni­jā, Pol­li pil­sē­tas kon­ser­vu ce­hā, pēc saim­nie­cī­bas pa­sū­tī­ju­ma paš­laik top ķirb­ju bie­ze­nī­ši. Lies­ma vies­mī­lī­ga­jos Le­jas­va­ga­ļos cie­mo­jās, kad tur vā­ca ķirb­ju ra­žu.

Attēlā: BANĀNI. In­ta Liel­bār­de sa­mē­ro­jas ar šķir­nes va­re­na­jiem ek­sem­plā­riem.

— Mums se­zo­na sā­kas mar­tā, kad zie­di­nā­ša­nai ga­ta­vo­jam at­rait­nī­tes, hi­a­cin­tes, au­dzē­jam stā­di­ņus, un bei­dzas ar Ad­ven­ta vai­na­dzi­ņiem, — stās­ta bēr­zai­nie­te AUSMA PURBĒRZIŅA. Vi­ņa ir pār­lie­ci­nā­ta — ja vien cil­vē­kam ir ze­me, ne­kā­da krī­ze ne­draud. Pro­tams, va­ja­dzī­ga arī lie­la uz­ņē­mī­ba.]

Attēlā: PIE SKOLAS. Aus­ma Pur­bēr­zi­ņa pie kla­šu vei­do­ta­jām zie­du kom­po­zī­ci­jām, ku­rās ir arī vi­ņas au­dzē­tie zie­di. Ar vi­ņas ga­ta­vo­ta­jiem mar­grie­ti­ņu un ru­dzu­pu­ķu vai­na­dzi­ņiem ma­zās de­jo­tā­jas va­sa­rā ro­tā­jās Sko­lē­nu dzies­mu un de­ju svēt­kos.

Ir vairāk nekā 30 Latvijas Aitu audzētāju asociācijas Latvijas tumšgalves šķirnes aitu audzēšanas saimniecību. Viena no tām - Naukšēnu novadā.

Attēlā: KĻAVIŅI. Vi­ņi tā­la­jā, pa­šu pirk­ta­jā lau­ku īpa­šu­mā Nauk­šē­nos dzī­vo jau 16 ga­dus. Tur uz­au­gu­ši vi­ņu trīs dē­li Krišs, Kār­lis, Klāvs, tur sa­gai­dī­ta pa­sta­rī­te El­fa Di­ā­na. No krei­sās: stu­dents Krišs, mam­ma Dai­ga, skol­nie­ce El­fa un tē­tis Kas­pars.

Cēsīs par ambīciju trūkumu nekad nav sūdzējušies. Nu kaut vai apgalvojums - izstāde Cēsu uzņēmējs ir tradīcijām bagātākā, lielākā un apmeklētākā ar uzņēmējdarbību saistītā izstāde Vidzemes reģionā. Par tradīcijām varētu piekrist, taču par lielumu un apmeklētību, ar Valmieras pasākumu Vidzeme samērojot, vismaz pēdējās reizēs jau bija krietni vien pārspīlēts: pērnajā pavasarī kopaina CATA telpās un ārpusē bija krietni vien žēlīga...

Cietes ražotājfirmas "Aloja Starkelsen" agronome Aiga Kraukle Liesmai pastāstīja, ka pārstrādes uzņēmumā šonedēļ sākusies cietes kartupeļu pieņemšana no sadarbības partneriem. Pirmās kartupeļu kravas uz Aloju atceļojušas no Ērika Čākura saimniecības Selgas Naukšēnu novadā un Kārļa Rokpeļņa saimniecības Uzēni Mazsalacas novadā.

Attēlā: KRAVAS PILDĀS. Sa­ska­ņo­ti un rai­ti pār­ti­kas kar­tu­pe­ļus ‘Vi­ne­ta’ vāc SIA "Burt­nie­ku grauds" dar­bi­nie­ki. Kā vie­na pie­ka­be ar tu­pe­ņiem pil­na, tā uz­reiz otrs trak­tors pie ra­cē­ja klāt. Un tā stun­du pēc stun­das, hekt­āru pēc hekt­āra.

16. tradicionālās izstādes "Cēsu uzņēmējs 2010" oficiālajā sarakstā neizdevās atrast pazīstamo koka rotaļlietu - konstruktoru ražotāju Varis Toys, taču rencēniešu gatavoto mazītiņo saliekamo guļbūvīšu lipināšana noteikti bija labākā atrakcija, kādu viņpiektdien izstādes apmeklētājiem bērnistabā piedāvāja tās rīkotāji. Mazie celtnieki ņēmās ar miniatūrajiem baļķēniem un citām būvdetaļām, galvas nepacēluši.

Un tas ir loģiski, jo vasara bija karsta, tāpēc visādi spirdzinājumi, arī alus, tika lietoti lielos daudzumos. Ražotnes SIA Abula direktors JURIS FREIVALDS saka: peļņa bija pietiekama, lai varētu turpināt alus darītavas labiekārtošanu.