Ekonomika

Je­ru pa­gas­ta Le­jas­va­ga­ļos jau des­mi­to ga­du no­dar­bo­jas ar ķirb­ju au­dzē­ša­nu tir­gum. Tiek uz­tu­rē­ta un at­jau­no­ta arī uni­kā­la vai­rāk ne­kā 40 šķir­ņu ķirb­ju ko­lek­ci­ja un šo­gad — pras­mī­gās saim­nie­ko­ša­nas ju­bi­le­jas ga­dā — māj­ra­žo­ša­nā re­a­li­zā­ci­jai ir sa­ra­žo­tas ķirb­ju su­kā­des, bet Igau­ni­jā, Pol­li pil­sē­tas kon­ser­vu ce­hā, pēc saim­nie­cī­bas pa­sū­tī­ju­ma paš­laik top ķirb­ju bie­ze­nī­ši. Lies­ma vies­mī­lī­ga­jos Le­jas­va­ga­ļos cie­mo­jās, kad tur vā­ca ķirb­ju ra­žu.

Attēlā: BANĀNI. In­ta Liel­bār­de sa­mē­ro­jas ar šķir­nes va­re­na­jiem ek­sem­plā­riem.

— Mums se­zo­na sā­kas mar­tā, kad zie­di­nā­ša­nai ga­ta­vo­jam at­rait­nī­tes, hi­a­cin­tes, au­dzē­jam stā­di­ņus, un bei­dzas ar Ad­ven­ta vai­na­dzi­ņiem, — stās­ta bēr­zai­nie­te AUSMA PURBĒRZIŅA. Vi­ņa ir pār­lie­ci­nā­ta — ja vien cil­vē­kam ir ze­me, ne­kā­da krī­ze ne­draud. Pro­tams, va­ja­dzī­ga arī lie­la uz­ņē­mī­ba.]

Attēlā: PIE SKOLAS. Aus­ma Pur­bēr­zi­ņa pie kla­šu vei­do­ta­jām zie­du kom­po­zī­ci­jām, ku­rās ir arī vi­ņas au­dzē­tie zie­di. Ar vi­ņas ga­ta­vo­ta­jiem mar­grie­ti­ņu un ru­dzu­pu­ķu vai­na­dzi­ņiem ma­zās de­jo­tā­jas va­sa­rā ro­tā­jās Sko­lē­nu dzies­mu un de­ju svēt­kos.

Ir vairāk nekā 30 Latvijas Aitu audzētāju asociācijas Latvijas tumšgalves šķirnes aitu audzēšanas saimniecību. Viena no tām - Naukšēnu novadā.

Attēlā: KĻAVIŅI. Vi­ņi tā­la­jā, pa­šu pirk­ta­jā lau­ku īpa­šu­mā Nauk­šē­nos dzī­vo jau 16 ga­dus. Tur uz­au­gu­ši vi­ņu trīs dē­li Krišs, Kār­lis, Klāvs, tur sa­gai­dī­ta pa­sta­rī­te El­fa Di­ā­na. No krei­sās: stu­dents Krišs, mam­ma Dai­ga, skol­nie­ce El­fa un tē­tis Kas­pars.

Cēsīs par ambīciju trūkumu nekad nav sūdzējušies. Nu kaut vai apgalvojums - izstāde Cēsu uzņēmējs ir tradīcijām bagātākā, lielākā un apmeklētākā ar uzņēmējdarbību saistītā izstāde Vidzemes reģionā. Par tradīcijām varētu piekrist, taču par lielumu un apmeklētību, ar Valmieras pasākumu Vidzeme samērojot, vismaz pēdējās reizēs jau bija krietni vien pārspīlēts: pērnajā pavasarī kopaina CATA telpās un ārpusē bija krietni vien žēlīga...

Cietes ražotājfirmas "Aloja Starkelsen" agronome Aiga Kraukle Liesmai pastāstīja, ka pārstrādes uzņēmumā šonedēļ sākusies cietes kartupeļu pieņemšana no sadarbības partneriem. Pirmās kartupeļu kravas uz Aloju atceļojušas no Ērika Čākura saimniecības Selgas Naukšēnu novadā un Kārļa Rokpeļņa saimniecības Uzēni Mazsalacas novadā.

Attēlā: KRAVAS PILDĀS. Sa­ska­ņo­ti un rai­ti pār­ti­kas kar­tu­pe­ļus ‘Vi­ne­ta’ vāc SIA "Burt­nie­ku grauds" dar­bi­nie­ki. Kā vie­na pie­ka­be ar tu­pe­ņiem pil­na, tā uz­reiz otrs trak­tors pie ra­cē­ja klāt. Un tā stun­du pēc stun­das, hekt­āru pēc hekt­āra.

16. tradicionālās izstādes "Cēsu uzņēmējs 2010" oficiālajā sarakstā neizdevās atrast pazīstamo koka rotaļlietu - konstruktoru ražotāju Varis Toys, taču rencēniešu gatavoto mazītiņo saliekamo guļbūvīšu lipināšana noteikti bija labākā atrakcija, kādu viņpiektdien izstādes apmeklētājiem bērnistabā piedāvāja tās rīkotāji. Mazie celtnieki ņēmās ar miniatūrajiem baļķēniem un citām būvdetaļām, galvas nepacēluši.

Un tas ir loģiski, jo vasara bija karsta, tāpēc visādi spirdzinājumi, arī alus, tika lietoti lielos daudzumos. Ražotnes SIA Abula direktors JURIS FREIVALDS saka: peļņa bija pietiekama, lai varētu turpināt alus darītavas labiekārtošanu.

Burtnieku novadā ir sena, simtgadīgu ozolu sargāta mājvieta Lejas Gērciņi, bet Gercini ir ģimenes uzņēmums, kas dibināts 1993. gadā. Vispirms tā saimnieki mūspusē centās iedzīvināt ziemeļu citronu - cidoniju - audzēšanas un pārstrādes ideju, tāpēc, nopērkot Kocēnos konservu cehu, izveidoja tur jaunu pārtikas ražošanas uzņēmumu. Tas kļuva par SIA Milda KM un sekmīgi iekaroja tirgu Latvijā, Krievijā, Igaunijā, Lietuvā un Vācijā. Pirms diviem gadiem, piesaistot Mildai papildu investīcijas un uzsākot vērienīgus uzlabojumus, ražotnes radītāji to pārdeva. Ģimenes uzņēmumā Gercini nu esot uzšķirta jauna lapa. Par to arī notika saruna ar uzņēmējiem Uldi un Silviju Reņģēm.

Būvkompānija LEC jau pabeigusi jaunās Valmieras biznesa un inovāciju inkubatora (VBII) ēkas būvniecību. Savu darāmo vēl turpina teritorijas labiekārtotāji - ceļu būvuzņēmums Lemminkainen Latvija, taču arī te jau vairs palikušas tikai mazas astītes.