«Kas ar mani, tas ģēnijs. Cieti!»
Ja kāds vēl tic, ka Latvijā pastāv kaut kas līdzīgs sabiedrības viedoklim un tā paudējiem, ar kuru izteiktu nosodījumu politiķiem jārēķinās, tad Ainars Šlesers šādas ilūzijas tūlīt izgaisinās. Viņš pats ir godaprāta olekts - gan sev un saviem līdzskrējējiem, gan visai Latvijai.
Man un vēl citiem nejēgām šķita, ka Alvis Hermanis ir izcils režisors, precīzs tautas rakstura (un tā vājo vietu) preparētājs, Latvijas slavas vairotājs pasaulē, krievu dvēseles atklājējs Krievijas teātra publikai, "Zelta maskas" jeb kaimiņvalsts teatrāļu "oskarbalvas" un starptautisku festivālu lauru ieguvējs. Izrādās, ne vella! Šlesers un viņa ļaudis zina labāk: gļēvulis, ciniķis, amorāls tipāžs. Varbūt pat ne īsts vīrietis (aizplīvurots mājiens - visticamāk, bezdievis un homoseksuālists). Un tādi ir visi, kas uzskata, ka PLL Rīgas saraksta 4. numurs Gaļina Poļiščuka, lai saglabātu bez valsts dotācijas palikušo "Teātra observatoriju", nodarbojas ar, citējot Hermani, "politisku maucību". Man ir klusas aizdomas, ka šādās domās ir ne tikai Normunds Naumanis no "Kultūras Dienas", kas pie viena norādīja uz topošās politiķes ne pārāk spožo valsts valodas prasmi, vai šo rindu autors, bet arī daudzi "Melpomenas ķēķa" pārzinātāji un krietni liels teātra mīlētāju pulks. Taču tie patur savu viedokli pie sevis, lai Šlesers vai Ainārs Baštiks svētās dusmās neķertos pie viņu "patiesās būtības" raksturošanas. Galu galā, pat ja vēlēšanu kandidātei tik pēkšņi un "nesaistīti" ar viņas politisko izšķiršanos tiek gan speciāli remontētas telpas Rīgas domes pārzinātajā Kongresu namā, gan bagātīgs privāts ziedojums, tādēļ vēl nevienam nav spiesta lieta apmeklēt viņas izrādes. Savu attieksmi var izteikt neuzkrītošāk un sāpīgāk, režisori "sodot ar latu", nepērkot biļetes.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv