Laukos vajag vadoņus

— Pē­dē­jos des­mit ga­dos tās saim­nie­cī­bas, kas ir, kļu­vu­šas spē­cī­gā­kas. Lai kon­ku­rē­tu, ir va­ja­dzīgs no­teikts lie­lums, rī­cī­bas ap­joms. Ka mak­sā­ju­mi ir tik ne­iz­lī­dzi­nā­ti, ma­zie no biz­ne­sa aiz­iet, bet tie, kas no­stip­ri­nā­ju­šies, ple­šas lie­lā­ki. Mai­nās lau­ku ai­na­va. Kur strā­dā lie­lā teh­ni­ka, va­jag ma­zāk dar­ba­spē­ka. Tā­pēc lau­kos dau­dziem vairs nav ko da­rīt.

Ja mak­sā­ju­mi ne­tiks sa­prā­tī­gi iz­lī­dzi­nā­ti un mums jā­gai­da vēl des­mit ga­du, lai kaut ma­zu­mi­ņu sa­ņem­tu klāt, sa­snieg­tā at­tīs­tī­ba tik­ts no­brem­zē­ta. Vis­pirms, sa­pro­tams, vie­no­sies par ES bu­dže­tu. Tad kon­krē­tāk par to, cik at­vē­lēts lauk­saim­nie­cī­bai un cik no tā kat­rai da­līb­val­stij. Tā ka gal­ve­nie no­ti­ku­mi un cī­ni­ņi vēl priek­šā.

— Pa­re­dza­mais pie­dā­vā­jums, ko no­jau­šam no do­ku­men­tiem, kas vēl ap­sprie­ža­mi, mūs ne­ap­mie­ri­na. Tas, ko gri­bam, ir šie daudz­maz iz­lī­dzi­nā­tie mak­sā­ju­mi. Par ko­ri­do­ru no­sauk­tais, lai ES šie mak­sā­ju­mi nav ma­zā­ki par 200 un lie­lā­ki par 300 ei­ro. Ja mums 200, tad, OK, lai fran­čiem tiek 300. Ne­vis mums 130 — 140, bet vi­ņiem 450... Šo vie­dok­li arī aiz­stā­vē­sim.