Laupījums, kas izraisa bijību

Politiskie oponenti steidz izmantot no šī avota smeltās ziņas, naivi cerot, ka tās mainīs vēlētāju simpātijas. Es nebrīnīšos, ja grāmatas taustāmākie rezultāti būs kāds papildu mandāts Zaļo un zemnieku savienībai un "Par labu Latviju", kā arī augstāki procenti hūtaiņa rekordreitingam. Toties Mākoņtēvam būs grūti iemantot popularitāti, jo viņš, kā tas apgalvots arī agrāk publiskotās liecībās, Latvijas kuģniecības privatizācijā ticis apvests ap stūri - zaudētājus publika neciena. Īpaši tad, ja apskādētais, vismaz tā runā, par pārdzīvojumiem ir saņēmis sāpju naudu.

Neslēptā priekšvēlēšanu publikācija nekādu sensāciju neizraisīs. Tiem, kas atceras par "Lemberga oponentu" advokāta Mārtiņa Kvēpa šovasar sniegtajām liecībām* Londonas tiesai, kas izskata tā saukto "kuģu fraktēšanas lietu" (tiek apgalvots, ka LK slēgusi līgumus par tīši pazeminātām cenām, lai ar neuzrādīto naudu ventspilnieki norēķinātos ar Šķēli un citiem rīdziniekiem par to, ka nepielaida viņus pie uzņēmuma pārvaldīšanas), ir skaidrs, ka tikai ar partijisku aizkulišu vienošanos bija panākams, ka kārdinošais kumoss tiek privatizēts bez "līķiem un šaušanas", bez skandāliem un pieķertiem kukļuļņēmējiem, kuģniecību pārdodot atklātā izsolē un korupcijas apkarotājorganizācijas "Delna" uzraudzībā. Savukārt daudziem citiem šis darījums rādīsies vēl samezglotāks un mistiskāks nekā līdz šim, tādēļ arī tajā iesaistītie dižvīri viņiem šķitīs ļaudis, kuru varā ir paveikt jebko un kas jau sen stāv ārpus laba un ļauna.