Nav laika novecot

- 21.Marts, 2013
Viesis
Laikrakstā

Latvija nav kas atsevišķs — tā pieder pasaules kultūrvēsturei. Vienā teikumā OJĀRA OZOLIŅA nerimtīgo gara dzīvi noteikti neietilpināt, bet šis varētu būt kāds variants. Ozoliņš no sava mūžīgā nenodeldējamā ādas portfeļa izvilcis savu jauno grāmatu Krīvu lāsts.

Ik pēc dažiem gadiem viņš ar kaut ko izbrīna, saintriģē un liek apbrīnot. Ar neskaitāmām publikācijām presē, jaunu grāmatu, nez kur atrastiem izdevējiem, atbalstītājiem vai nopietniem zinātnes cilvēkiem, kuri ieinteresējušies par nomaļus strādājošā pētnieka atradumiem. Ar vērienu, ar neatlaidību, savos cienījamos gados — pāri 80 — izvirzot jaunas hipotēzes, bez kādas pietātes apšaubot autoritātes un aizraujot interesentus.

Ojāra Ozoliņa interešu lokā daudzus gadu desmitus bijusi Latvijas zeme un senču likteņi, folklora, seni un ne tik seni laiki mūsu vēsturē, astronomija, bet blakus — pasaules konteksts. Brenguļu Vilkugāršā viņš ierauga Pasaules koka zīmi, Jeru pagasta Velnkalēju māju uzkalnā cilvēku pasaules zīmi akmenī, Virtakas klintī — kosmiskā gada zīmes. Megalītiskās Stounhedžas vārds viņā raisa ne tikai godbijību, bet arī secinājumu: mums arī ir līdzīgi akmeņu krāvumi, tepat Miegupes krastos!

* *  *

Kas jūs satrauc, par ko domājat?

— Cīņu turpinu. Nav laika novecot. Kas visvairāk satriec — ka aizlaižam postā svētvietas. Brenguļu Vilkugārša ir megalītiskās kultūras piemineklis. Kādreiz tur bija četras vecsaimniecības, tagad — nāves lauks, kur audzē rapsi un indē zemi ar visām ķīmijām. Cīruļus beigtus esmu tur redzējis, peļķē varavīksni... Privātīpašums! Bitarīnkalna senajām liecībām, kuras atklāju 80. gados, ir ap 11 tūkstošiem gadu, tas ir laiks, kad pirmie ziemeļbrieži parādījās Eiropā. Ja tādas lietas nenosargāsim... Es zinu, ka, piemēram, vācieši ir kā ķerti uz visu, kas liecina par senvēsturi, gatavi bargu naudu maksāt, privātos muzejus taisīt.

Un tā visā Latvijā. Satrauc neatsaucība, vienaldzība, nevērība. Tas nevar būt, tāpēc ka nevar būt — tāda bieži vien ir cienījamu vēsturnieku un valsts iestāžu ierēdņu atbilde. Valmieras apkārtnē ir sastopami kerni — vaļņu krāvumi. Ralfs Ekmanis, «Jaunās Gaitas» izdevējs un redaktors ASV, man atbildēja: tādi paši akmeņos redzami laiku loki ir pie Hurona ezera Amerikā. Aizsūtīju vēstuli uz kultūras pieminekļu valdi — neatbildēja. Arheologs Caune teica: nevar būt! Daudz esmu sarakstījies ar visādām iestādēm un saņēmis pieklājīgas atbildes, piemēram: «ministrija sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi vēlas izteikt atzinību par Jūsu ilggadējo ieguldījumu seno zvaigžņu vērotavu izpētes darbā... ir iespējas piedalīties zinātnisko projektu konkursos un, izejot ekspertīzi, iegūt līdzekļus savu zinātnisko ideju realizēšanai...». Nu nemāku es rakstīt tos projektus! Vairs neiemācīšos, bet gribu vēl ko padarīt tajā sev atvēlētajā laikā.


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru