No mūzikas līdz teātrim

- 3.Maijs, 2013
Viesis
Laikrakstā

AGITA MAČUKA. Valmieras Drāmas teātra mārketinga direktore.

Kopš 3 gadu vecuma no papēžiem līdz matu galiņiem mūzikā. Raksta mūziku koklei, ko izpilda meita Valmieras mūzikas skolas kokles klases audzēkne Katrīna. Ar laikmetīgo mūziku saslimdinājusi visu ģimeni. Beigusi Cēsu mūzikas koledžas kordiriģentus, LU komunikāciju zinātnē bakalaurus un maģistrantūrā teātra kritiķus.

— Esmu dzimusi Lejasciemā ļoti muzikālā ģimenē. Mana mamma ir pianiste, vectēvs akordeonists un ģitārists, skaidrs, ka pēc 9. klases nebija divu domu, ko mācīties.

Bērnībā dziedāju zagsā. Tās sajūtas ar tekstu pasludinu par vīru un sievu, tortēm, šampaniešiem man bija tik rutinētas, ka jau 15 gados nosolījos: nemūžam neprecēšos zagsā. To esmu izpildījusi. Mūzikas ceļu turpinot, mācījos Cēsīs pie brīnišķīgiem pasniedzējiem. Kordiriģentiem bija lieliska iespēja mācīties papildinstrumentus. Apguvu ērģeļspēli, vēlāk nedaudz čellu. Bet tas tā neaizrāva kā kompozīcija. No 1. kursa mācījos kompozīciju pie komponista Jāņa Porieša. Tā bija jauna pasaule, kas mani pilnībā pārveidoja. Beidzot skolu, skaidri zināju, ka kordiriģente nebūšu nekad.

Pēc Cēsīm sekoja ceļš uz Mūzikas akadēmiju. Kompozīciju sāku mācīties pie Romualda Kalsona. Ar rakstīšanu gāja ļoti labi, bet, divus gadus burzoties akadēmijas sienās, izkristalizējās lielākais mīnuss — mūzikas teorija. Rakstīt mūziku ir viens, daudz sarežģītāka ir mūzikas teorija: solfedžo, harmonija ir tikai ziediņi, polifonija, skaņdarbu analīze, orķestrācija, šīs tehniskās lietas ir šausmīgi skrupulozs darbs. Nenoliku harmonijā eksāmenu pie Jura Karlsona un vasarā nedomājot meklēju ko jaunu, pārmetos uz komunikāciju zinātnēm.


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru