No putna lidojuma
Par National Geographics dienas foto 10. decembrī izvēlēta Latvijā uzņemta fotogrāfija, kuras autors ir valmierietis MIHAILS IGNATS. Netālu no Lielvārdes tapušais aerofoto uzņēmums pieteikts dalībai National Geographics ikgadējā fotokonkursā, kurā iesniegti vairāk par 7000 darbu no 150 valstīm. Autors atzīst, ka bijis ļoti pārsteigts, uzzinot šo jaunumu, jo konkurence prestižajā konkursā ir ļoti liela. Šis attēls fotogrāfam nesis godalgas arī citos konkursos.
Cik ilgi piedalāties starptautiskos fotokonkursos?
Piedalos tikai nedaudz ilgāk par gadu. Pasaulē tiek rīkoti daudzi dažādi fotokonkursi, prestižākie notiek Starptautiskās fotomākslas federācijas (FIAP) paspārnē. Vēl PSRS laikā Latvijas autori kļuva pazīstami ārzemēs, piedaloties zem FIAP patronāžas notikušajos konkursos, kaut gan reti kuram autoram tajā laikā šī dalības iespēja bija dota. Tādēļ pēc 30 gadiem es arī nolēmu piedalīties tieši šajos konkursos, lai gan tur netiek solītas lielas naudas balvas, taču godalgas ir ļoti prestižas un tiek augstu novērtētas fotomākslas sabiedrībā.
Diemžēl Latvijas fotogrāfi ir kūtri. Konkursos piedalās vien retais, lai gan labu darbu ir daudz. Kautrība jāmet malā, jo mūsu fotogrāfi nav mazāk talantīgi un spējīgi kā citu valstu pārstāvji. Gada laikā man izdevies iegūt vienu zelta, divas sudraba un vienu bronzas FIAP medaļu, kā arī daudzas fotosalonu medaļas un atzinības no 30 valstīm. Kopumā esmu ieguvis 20 godalgas. Piedaloties konkursos, dalībnieki krāj akcepta punktus. Savācot noteiktu punktu skaitu, fotogrāfs var iegūt FIAP piešķirtos fotomākslinieka titulus. Patlaban esmu kvalificējies pirmajam līmenim — AFIAP (angl. Artist of FIAP) jeb FIAP fotomākslinieka titulam. Liels gandarījums man ir arī par Latvijā saņemto godalgu — Dizaina gada balvu 2012. gadā fotodizaina nominācijā par aerofotogrāfiju sēriju Vertikāles mobilizācija.
Vai sen bildējat no gaisa?
Ar aerofotogrāfiju uzņemšanu nodarbojos kopš 2008. gada. Pašlaik esmu pilnībā pievērsies tikai šim fotogrāfiju žanram, lai realizētu savas pagātnes neīstenotās ieceres. Jau PSRS gados vēlējos uzņemt bildes no putna lidojuma, bet strikto ierobežojumu dēļ tas nebija iespējams. Tolaik tika aktīvi izmantota lauksaimniecības aviācija — tautā sauktie kukuruzņiki. Es mēģināju sarunāt ar pilotiem, lai paņem mani līdzi lidojumā, bet tas bija absolūts tabu. Tāpēc izlīdzējos ar auto pacēlāju jeb žirafi. Astoņdesmito gadu vidū es strādāju celtniecībā. Pierunāju kolēģi, lai tas mani paceļ virs Valmieras. Esmu bildējis pilsētu no 22 metru augstuma tagadējās Maxima vietā Zvirgzdu kalnā, pie dzimtsarakstu nodaļas, t.s. Stārķa ligzdas un pie kultūras centra. Šīs bildes nav nekur publicētas, bet tie varētu būt atsevišķas izstādes vērti materiāli.
Pirms pieciem gadiem liktenis saveda mani kopā ar cilvēkiem, kuru hobijs ir lidošana. Es padomāju — vellos, ir taču beidzot jāpamēģina! Pirmos lidojumus veicu sadarbībā ar Cēsu avioklubu. Pamazām iekļuvu aviatoru vidē. Līdz ar pirmajām aerofotogrāfijām, kuras bija redzējusi plašāka publika, man radās arvien jaunas iespējas un piedāvājumi. Dzīve mani saveda kopā ar tādiem pašiem fanātiķiem kā es. Kopš 2008. gada esmu veicis 90 lidojumus praktiski visā Latvijas teritorijā.
ZIEMAS AINAVA. Šis attēls 2013. gada 10. decembrī atzīts par National Geographics dienas foto.
LOKI. Mazā Juglas upe starp Tīnūžiem un Ceplīšiem.
Foto no personiskā arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv