Pabalstu ziema

- 10.Februāris, 2011
Veselība un labklājība
Laikrakstā

Vai­cā­ta par sa­vas no­za­res gal­ve­na­jiem dar­biem pa­gas­tā, Ma­tī­šu so­ci­ā­lā dar­bi­nie­ce Rudīte Ādamsone sa­ka: — Pa­bal­sti un pa­bal­sti vien. Cil­vē­kiem nav mal­kas, pra­sa pa­bal­stu. Ne­iz­nāk ga­ran­tē­tais iz­ti­kas mi­ni­mums, at­kal pra­sa pa­bal­stu...

Dzir­dē­tas ie­bil­des, ka šī nau­da jā­dod tiem, kas var vei­dot jau­nas dar­ba vie­tas.

— Tā ir valsts lie­ta. Bet jā­pa­līdz arī tiem, kas pa­ši ne­ko ne­spēj. Ga­da sā­ku­mā dau­dzi nā­ca pēc ēdi­nā­ša­nas pa­bal­sta, ko do­dam no­va­dā. Jau­nas mā­mi­ņas, kam ne­iz­nāk nau­das bēr­nu pus­die­nām. Nav dar­bi­ņa, nav iz­tik­ša­nas. La­bi, ka vēl ar pa­bal­stiem kaut ko var da­būt. Nav jau tā, ka pra­sa, lai dod, un man jā­ie­dod. Stin­gri ir kri­tē­ri­ji, arī tas, ka no­teik­ti jā­ie­stā­jas bez­darb­nie­kos. Ci­tam pa­se nav no­kār­to­ta. Dažs sa­ka — nav nau­das, par ko uz Val­mie­ru aiz­braukt. At­liek ie­teikt sto­pēt... Es­mu pie­ra­di­nā­ju­si, ka nau­du ne­vie­nam ne­aiz­do­du.


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru