Paļāvībā uz Dievu
Mazsalacas Sv. Annas draudzē kalpošanu nesen sācis jaunais mācītājs EDIJS KALEKAURS.
Kāds bija jūsu ceļš pie Dieva?
Esmu dzimis Apē un tur dzīvojis 25 gadus. Kad apprecējos, pārcēlos uz dzīvi Limbažu rajonā. Tas sakrita ar laiku, kad es atklāju Dievu, un es nonācu Burtnieku draudzē. Baznīcā es sapratu, ka šī ir vieta, kur es saņemu atbildes un svarīgiem dzīves jautājumiem un gūstu dzīves piepildījumu. Pēc četriem gadiem sapratu, ka vēlos studēt teoloģiju un iegūt dziļākas zināšanas par Dievu. Šovasar es absolvēju Lutera akadēmiju un tiku ordinēts par mācītāju.
Cik ilgi esat Mazsalacas draudzē?
Esmu evaņģēlists Mazsalacas Sv. Annas draudzē no pērnā gada septembra. Rūjienas draudzē kalpoju jau trešo gadu, un sākotnēji tur bija mana vienīgā draudze. Mazsalacas draudze ir neliela, tikai ap 50 cilvēku. Tie ir kristītie un iesvētītie draudzes locekļi, kas nav atskaitīti no draudzes. Par katru draudzes locekli ik gadu uz Rīgu ir jāpārskaita draudzes nodeva. LELB Satversme nosaka: ja divus gadus nav maksāta draudzes nodeva un gadu draudzes loceklis nav bijis uz dievkalpojumu, tad viņš tiek atskaitīts no aktīvo draudzes locekļu skaita. Draudze nevar atļauties maksāt nodevu par draudzes locekļiem, kas nepilda savas saistības.
Pārņemot Mazsalacas draudzi, kā galveno problēmu es saredzu, ka baznīcu apmeklē maz cilvēku, un man ir grūti rast tam skaidrojumu. Ziemassvētkos uz dievkalpojumu atnāk vairāk par 200 cilvēkiem, bet ikdienā baznīcas solu rindas ir tukšas. Labi, ja atnāk 20 cilvēku.
Draudzes saimnieciskās lietas es pilnībā uzticu draudzes padomei un priekšniecei, mans uzdevums ir koncentrēties uz garīgajiem jautājumiem. Protams, esmu informēts par draudzes finansiālo stāvokli un atzīstu, ka baznīcas ēkai nepieciešams remonts. Dievam viss ir iespējamas, tādēļ ticu, ka nauda atradīsies, kad tas būs nepieciešams, un nekas nesabruks un neies postā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv