Par āboliem bez tārpiem un vērīgumu

- 14.Februāris, 2013
Viesis
Laikrakstā

Jeru pamatskolas skolotājs Juris ALPS lepni teic, ka ābolos viņa dzimtās «Ručaku» mājas dārzā tārpu neesot. Ziemā viņš ar saulespuķu sēkliņām dāsni tur piebarojot putnus, un prieks esot skatīties, kā ābeļziedu laikā zīlītes katru ziedu pārlūkojot, kukainīšus izknābājot. Manuprāt, ja vien putni prot sarunāties (un viņi to prot), šāda pateicība Jurim pienākas arī no daudziem citiem, kuriem viņš kopā ar saviem audzēkņiem būrīšus darinājis, gan pagasta parkos un mežos licis, gan tālāk vedis. Nupat  atkal tapis paša izdomāts būris gaigalām. Pie Staklīšu dīķa pamanījis, kā oša žāklē gaigala ligzdu taisa un tajā ieiet: putns  ligzdas malā ieķēries  ar kājiņām un tikai tad iekļuvis. Tad nodomājis, ka gaigalām līdz šim darinātie pielāgotie pūču būri nav īsti piemēroti.  Jaunais veidots, lai to koka žāklē var ielikt, tam gan ieeja lielāka, gan  bieza maliņa, kur putnam pieķerties...

Attēlā:

AR BITĒM NEKO NEVAR ZINĀT. Skolas sienā mēdza iemitināties bites. Juris Alps pērn tām tuvējā kokā uzlika auliņu,  taču bišu nebija nedz tajā, nedz vairs skolā. Gan šovasar auliņā būšot!

Jāņa Līgata foto

Stāstījumu par Juri sāku ar šo jauno būri, jo tas  izteiksmīgi viņu raksturo  kā dabā notiekošā vērotāju, izteikti zaļi domājošo. Viņš ir arī satraucies, ka Latvijā arvien vairāk atkāpjas no dabas aizsardzībā reiz jau sasniegtā. Piemērs tam ir nolēmums Latvijā tomēr atļaut miglot rapšus ar pesticīdiem, kas var apdraudēt bites  un ko citur Eiropā ieteikts aizliegt.  Ārzemniekiem, kas nāk iekšā  mūsu laukos, audzēt rapsi ir ekonomiski izdevīgi.  Bet atļāvēji pat neizvērtē, kas notiek tālāk. No pesticīdiem mirst ne tikai bites, arī kamenes, bez kurām  nav sarkanā āboliņa, un dabiskās pļavas zaudē augu dažādību.

— Nesaskatu, ka valdībai būtu vienots redzējums par  bioloģisko lauksaimniecību, dabu saudzējošu saimniekošanu, kaut vai par tiešmaksājumiem, —  skarbi secina Juris. — Ja šeit ir Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts ar retām, saudzējamām dabas vērtībām, tad attīstām  šeit bioloģisko lauksaimniecību, dodam bioloģiskajiem vairāk. Zemnieku, kas šādā  teritorijā dzīvo, vajag  stimulēt, atbalstīt visiem spēkiem. Labs šajā ziņā bija mazo grantu projekts, kad daudzi veiksmīgi sāka videi draudzīgu saimniekošanu. Nu vairs nav pat tādu.  Negribu, lai  drīz arī pie mums būtu kā Francijā, kur Normandijā ir tūkstošiem hektāru lieli lauki, bet  nav neviena koka. Neviena! Protams, arī putnu tur nav. Okeāna krastā viņiem gan arī ir dabas rezervāta stūrītis, kurā mūsu parastākās sniegpulkstenītes jau skaitās aizsargājams augs.


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru