Saklausīt savas dzīves mūziku

Attēlā:

INDIJĀ. Zane Bērziņa, apmeklējot ievērojamo Mahabalipuram templi (Tamil nadu štatā) pie Indijas okeāna. Tas iekļauts UNESCO vēsturisko vietu mantojumu sarakstā.

Foto no personiskā arhīva

Kā jūs nonācāt līdz jogai?

Kad es pievērsos jogai, tas vēl bija retums Valmierā. Izlasot sludinājumu par piedāvātajām nodarbībām, man bija iekšēja sajūta, ka es to vēlos. Jau no pirmajām nodarbībām es sajutu rezonansi, un mani tas viss aizrāva. Es kā daudzi citi nesāku ar augstu garīgu praksi, bet ar sava ķermeņa trenēšanu. Vienkārši joga palīdzēja justies labāk.

Protams, sākotnēji jogas izpausmes ir bijušas vairāk garīgas. Tā bijusi vairāk kā norobežošanās prakse. Savukārt mūsdienās daudzi jogu uztver tikai caur tās fizisko izpausmi — kā vingrošanu. Šie abi jogas veidi var līdzvērtīgi pastāvēt bez pretnostatījuma. Piemēram, mēs nevaram mierīgi nosēdēt meditējot, ja mūsu ķermenis nejūtas labi. Fiziskās aktivitātes jogā ir apzinātas, tā ir galvenā atšķirība starp parasto vingrošanu un jogu.

Kāda ir jūsu jogas definīcija?

Ir daudzas un dažādas jogas definīcijas, bet man tuvākā ir, ka joga ir zināšanu sistēma, kas ļauj cilvēkam pilnveidoties fiziski, garīgi un intelektuāli. Joga ir mākslas un zinātnes apvienojums. Tā ir ļoti plaša, to ir grūti aptvert, tādēļ jāsāk ar mazumiņu. Pats sākums ir jogas fiziskie vingrinājumi, ko sanskritā sauc par āsanām. Ienesot pārmaiņas fiziskajā ķermenī, seko pārmaiņas arī apziņā.

Paskaidrojiet sīkāk!

Fiziskās jogas pozas ir enerģētiski piesātinātas. Līdz ar enerģijas plūsmas aktivizēšanu ķermenī, īpaši dažādos enerģētiskajos punktos, kas ir locītavās un mugurkaulā, sāk uzlaboties ķermeņa pašsajūta. Galvenais mērķis, kāpēc cilvēki sāk nodarboties ar jogu, ir pašsajūtas uzlabošana. Tā dod vitalitāti, elastīgumu, ķermeņa atjaunošanos. Pamazām, pildot āsanas, tiek pielikta klāt arī elpošanas kontrole. Elpošana veido tiltu starp fizisko un garīgo ķermeni. Apzināta elpošana un vispār apzinātības princips ir pamatā meditācijai. Meditējot prāts tiek atbīdīts malā, lai varam ieklausīties savā iekšējā klusumā, sadzirdēt savus sirdspukstus un, kā teica mans skolotājs Indijā, — sadzirdēt savas dzīves mūziku. Mūsu ikdienas dzīve ir ļoti piesārņota ar dažādiem trokšņiem, kas neļauj sadzirdēt savu iekšējo balsi. Joga palīdz apzinātības trenēšanu, kas sākumā notiek caur fiziskām pozām un meditāciju, pārnest uz ikdienas dzīvi. Cilvēks pamazām palēnina savu dzīves ritmu, sāk vairāk ieklausīties personiskajās sajūtās, nevis sabiedrības uzspiestajā viedoklī. Viņš spēj apklusināt prāta darbību. Mūsu patiesā būtība ir ietverta mūsu tīrajā dievišķajā apziņā jeb dvēselē, bet prāts bieži vien ir tai uzkundzējies, tādēļ tas ir jāapklusina, lai spētu saskatīt patiesās vērtības un cilvēks būtu noteicējs par savu dzīvi, sākot no fiziskā ķermeņa, līdz pat domām un darbībām.