Saldējums, ko izvēlas prezidenti

Attēlā:

PREZIDENTA CIENĪGS GARDUMS. Valsts prezidents Andris Bērziņš (no labās), SIA «Rūjienas saldējums» līdzīpašnieki Rolands Gulbis un Igors Miezis degustē jauno «Dinamo Rīga» saldējumu.

Jāņa Līgata foto

SIA «Rūjienas saldējums» valdes priekšsēdētājs IGORS MIEZIS «Liesmai» pastāstīja:

— Mēs varam būt pamatoti lepni, ka Rūjienas saldējumam ir pievērsta tik liela uzmanība pat starpvalstu līmenī, jo turam mūsu pamatvērtības augstu un nepieļaujam nekādus kompromisus kvalitātes jomā. Līdz ar to ir likumsakarīgi, ka mūs augstu novērtē. Ilvesa kungam neesam nekad neko maksājuši par Rūjienas saldējuma reklāmu. Ļoti jauki, ka viņš atļāvies atklāt sabiedrībai savas simpātijas. Tas vēlreiz apliecina, ka arī prezidents ir tikai cilvēks. Sākotnēji bija plānots, ka Igaunijas Valsts prezidents apmeklēs mūsu ražotni kopā ar Andri Bērziņu, bet pēdējā brīdī vizīti atcēla, iespējams, politisku iemeslu dēļ. Igaunijas saldējuma ražotāji jau iepriekš Ilvesa kungam pauduši pārmetumus par Rūjienas saldējuma reklamēšanu, tādēļ mūsu uzņēmuma apmeklēšana radītu prezidentam iekšpolitiskas problēmas.

Ko eiro ieviešana nozīmē «Rūjienas saldējumam»?

Mūsu uzņēmumam lielāks notikums par eiro ieviešanu bija tas, ka Igaunijas prezidents atzina, ka viņa mīļākais saldējums ir Rūjienas saldējums un ka Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš pagodināja mūs ar savu vizīti.

«Rūjienas saldējumam» eiro ieviešana nesniegs lielus ieguvumus un neradīs zaudējumus. Pērn valūtas konvertācijai esam iztērējuši 2000 latu, ko varēsim tagad ietaupīt. Izdevumus prasīja datorsistēmas pielāgošana jaunajai valūtai.

Runājot par eiro ieviešanu kopumā, pagaidām visi izskanējušie vērtējumi ir subjektīvi. Tādu lielu soli kā nacionālās valūtas aizvietošana ar starptautisku valūtu varēs objektīvi novērtēt tikai pēc gadiem desmit vai divdesmit. Pašlaik dzirdamās spekulācijas par un pret eiro nav pamatotas ar faktiem un nopietnu analīzi.

Neapšaubāmi, ka, ieviešot eiro, esam zaudējuši vienu no nacionālās identitātes simboliem. Tas raisa pārdomas, cik lielā mērā nākotnē būs iespējams saglabāt nacionālās vērtības globalizētajā pasaulē. Mēs arvien vairāk zaudējam unikālās lietas. Nav iespējams peldēt pret straumi, tomēr ir jāatrod iespēja, kā šajos apstākļos saglabāt savu identitāti ar labu izglītību, kultūru, draudzīgām un pragmatiskām attiecībām ar saviem kaimiņiem. Viens no nācijas identitātes elementiem ir nacionālā virtuve un kvalitatīva pārtika, kas ražota no vietējiem produktiem, tostarp arī saldējums.

Statistikas dati liecina, ka Latvijā ir straujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā. Kā klājas «Rūjienas saldējumam» šajos apstākļos?

Neapšaubāmi tirgus situācija kļūst aizvien sarežģītāka. Kapitālisms mūs smacē nost. Visi pieprasa arvien zemākas pašizmaksas. Produkti jāražo pēc iespējas lētāk, veikali jābūvē pēc iespējas lētāk. Mēs redzam, kur tas pamazām noved. Ļoti ceru, ka cilvēki sāks aizdomāties. Man ir sajūta, ka tas liks Eiropā un visā pasaulē arvien vairāk pievērst uzmanību produkcijas kvalitātei un drošībai ne tikai saldējuma ražošanā vai būvniecībā, bet arī citās jomās. Zemākās pašizmaksas principam ir sava robeža, un tā ir sasniegta. Ēdam mēs daudz sliktākas kvalitātes produktus nekā pirms 20 gadiem. Tas ir absurds, ka par automašīnām,lietojot augstas kvalitātes eļļu un degvielu, mēs rūpējamies vairāk nekā par savu organismu.  Iegādājoties pārtiku, daudzi meklē pašu lētāko, nepievēršot uzmanību tās sastāvam un ražošanas tehnoloģijai. Ja automašīna neiet, steidzam vest uz servisu, bet, ja pašam slikti, saēdoties neveselīgo pārtiku, mēģinām izlāpīties ar dažādām tabletēm, ko aktīvi reklamē medijos. Tomēr savus filtrus nav iespējams nomainīt, kā to var izdarīt motoram. Piemēram, veikalos pieejams saldējums, kas ir trīs reizes lētāks nekā mūsu ražotais, bet visiem ir skaidrs, ka lācītim vēderā ir pilnīgs štrunts. Līdzīga situācija ir citās pārtikas produktu grupās.

Protams, ir jāņem vērā iedzīvotāju pirktspēja. Cilvēki izvēlas lētos produktus ne jau tāpēc, ka ir pārliecināti draņķu ēdāji, bet viņu maciņa biezums ir tāds, kāds tas ir. Tomēr iepriecina, ka arī Latvijā situācija sāk uzlaboties. Ir ražotāji, kas cenšas piedāvāt kvalitatīvāku un veselīgāku alternatīvu, lai pircēji var izvēlēties. Arī skolās ierobežo neveselīgās pārtikas piedāvājumu.