Šaubīgās pievakares pārtikas veikalā
(No sarunas ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītāja vietnieci Lindu Uglanovu)
— Kā vasara ietekmē pārtikas uzraugu darbdienu?
— Karstums, vairākas ar to un ne tikai ar to saistītās problēmas lika vairāk strādāt — pārbaudes turpinājām ārpus ierastā darba laika, arī svētdienās. Vasara pagāja, intensīvi raujoties. Ievērojām, ka pēc pulksten pieciem sākas nepatīkamais: šķiet, ar pārtiku saistītie uzņēmēji bija pieraduši, ka mēs strādājam tradicionāli tikai līdz pieciem... Tas liek par daudz ko aizdomāties. Sūdzības, ko saņemam, tagad cenšamies pārbaudīt pēc mūsu tradicionālā darba laika. Ja ir saņemti iebildumi par vecu preci, tad tieši pievakarēs visbiežāk to pārdošanā arī ieraugām.
— Vai sūdzību saņemat daudz?
— Liela daļa no tām ir saistīta ar uzņēmumu biznesa kultūru. Mainās darbinieki, dažos pat līdz astoņdesmit procentiem. Vai nu veikalā apzināti tiek tirgota veca prece vai jaunajiem darbiniekiem nav stāstīts, kā jāizturas pret pircēju, kas tādu negrib iegādāties. Uzņēmuma interesēs taču ir pašiem šo konfliktu atrisināt abām pusēm pieņemami, neiesaistot PVD, problēmu būtu mazāk. Bet notiek citādi: pircējs mums atnes acīmredzami bojātu preci kopā ar pirkuma čeku un ir aizvainots, ka veikalā pārdevējs pamatotās pretenzijas ignorējis. Ja tirdzniecības uzņēmumā attieksme būtu citādāka, tik daudz sūdzību pie mums nenonāktu. Protams, ir arī tādas iebildes, par kurām veikals nav vainojams. Piemēram, bojājumu precei vakuumā var pamanīt tikai tad, kad to atver. Diemžēl arī tā gadās. Šajos gadījumos galvenais ir attieksme pret pircēju, jo veikalam pretenzijas jāizvirza bojātās preces ražotājam.
Viena daļa sūdzību izriet no savstarpēju attiecību kārtošanas, jūtu — ir konkurences cīņa. Arī no darbinieku trūkuma vai nekompetences: man kā pircējam vai pārtikas inspektoram neinteresē, ka bojāti augļi veikalā tiek piedāvāti tādēļ, ka trūkst darbinieku, kas tos izšķiro, es gribu izvēlēties savu pirkumu no nebojātiem.
Joprojām ir pārdevēji, kas iedomājas tirgot, neievērojot viņa precei paredzēto temperatūras režīmu, piemēram, siltu gaļu vadāt no viena tirgus uz otru. Vajag piemērotu vitrīnu. Ja uzņēmums deklarē, ka tirgo šo gaļu vienu dienu, tad tā arī jābūt. Ir tādi, kas ar saviem kūpinājumiem braukā pa dažādiem novadiem un pagastiem, pavaddokumentu nav līdzi, un pārdevējs nezina, kad gaļa kūpināta un vai tā ir derīga tirgošanai. Prasības ir jāievēro, jo produktus, kas ātri bojājas, nedrīkst uzglabāt, kā katrs iedomājas un kā tirgotājam ir ērtāk.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv