Stiprā ozola iezīmētās vērtības

- 7.Septembris, 2010
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Par aizgājušo vasaru un aktuālo dabas aizsardzības jomā Ziemeļvidzemē sarunājos ar vecāko valsts vides inspektoru ANDI ZVEJNIEKU, viņa darbības galvenais lauks ir Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorija.

Attēlā: AR GUDRA SAIMNIEKA APZIŅU. Zī­mi par īpa­ši aiz­sar­gā­ja­mām da­bas vēr­tī­bām sa­vā te­ri­to­ri­jā, klāt­e­sot jau­na­jiem tal­ci­nie­kiem, iz­vie­tot pa­līdz arī Burt­nie­ku pa­gas­ta «At­dzel­vie­šu» saim­nieks Jā­nis Grīn­bergs (tre­šais no krei­sās).

- Šovasar diezgan daudz darba un laika prasīja īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsekošana. Ziemeļvidzemē ir tuvu pie četrdesmit šādu teritoriju. Katra, kur lielākā vai mazākā platībā atrodamas īpaši saudzējamas dabas vērtības, tika iezīmēta ar stabiņiem, uz kuriem ir informatīvā zīme (par aizsargājamo dabas teritoriju simbolu Latvijā pieņemta ozollapa. Zīme veidota uz zaļa laukuma baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu). Stabiņus izvietojām galvenokārt pie piebraucamajiem ceļiem, lai cilvēki zinātu, ka priekšā ir teritorija, pret kuras dabas vērtībām jāizturas īpaši saudzīgi.

- Cik tādu teritoriju ir bijušajā Valmieras rajonā?

Vairāk nekā desmit: Rūjas paliene, Vidusburtnieks, tāpat Burtnieku ezera pļavas, Sedas purvi. Saudzējamas un ar zīmēm nu pieteiktas arī daudzas alejas - Rencēnmuižas, Podzēnu, Dikļu un citas.

Vai šādu informatīvo zīmju līdz šim tur nebija?

- Bija, bet stipri par maz, dažai teritorijai vien no vienas puses, bet cilvēki nāca un brauca arī pa citiem ceļiem. Šoreiz mūsu uzdevums bija papildināt zīmes, lai kāds dabai nedraudzīgais nevarētu apgalvot, ka nav neko zinājis par dabas vērtībām šajās teritorijās. Bija arī jāpārbauda, vai vēl vietā ir vecie iezīmējumi. Vietumis stabiņi bija nopuvuši un zīmes nokritušas, dažviet zīmes diemžēl nogāztas tīšām.


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru