Vaidava zied dālijās

Bet va­kar ap pus­dien­lai­ku Rai­vis Straz­diņš, iz­stā­des gal­ve­nais ie­kār­to­tājs, kul­tū­ras na­mā ie­ra­dies ar kriet­nu zie­du kra­vu no dā­li­ju se­lek­ci­o­nā­res Ri­tas Za­ļās mā­jām. Arī Fran­ci­jā ap­brī­no­tā un god­al­go­tā pu­ķe «Apel­sīns snie­gā». Starp dau­dzām, ma­nu­prāt, tik­pat in­te­re­san­tām un krāš­ņām. Lai vai­da­vie­ši ska­tās un vēr­tē, ko es va­ru arī sa­vā dār­zā, sa­vā do­bī­tē — te­pat vien uz­zie­dē­ju­šas. Var­būt tie­ši šā­das iz­stā­des, kat­ra ar sa­vu brī­num­zie­du, ir kā la­bais ga­riņš, no kā mū­su ap­kārt­ne un ko­pā ar to ik­die­na pa­ma­zām vien kļūs krā­sai­nā­ka, lab­sir­dī­gā­ka.

Sa­vas dā­li­jas uz iz­stā­di at­ne­su­si As­trī­da Ba­lo­de, smej: ma­nā dār­zā Ri­tas sla­ve­nais «apel­sīns» uz­zie­dē­jis ne­daudz ci­tā­dāks.

ASTRĪDA BALODE ar dā­li­jām sa­drau­dzē­ju­sies pirms vai­rāk ne­kā trīs­des­mit ga­diem.

Gun­da­ra Bā­li­ņa fo­to