Sākot ar rītdienu, Latvijā stāsies spēkā nu jau trešā mājsēde jeb tā saucamais lokdauns, kas, kā tiek lēsts provizoriski, valsts budžetam izmaksās ap 200 miljoniem eiro un acīmredzami sagādās lielu daudzumu problēmu visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, viņi ir vai nav vakcinējušies pret Covid-19.
To nu būsim panākuši – no rītdienas vismaz nākamās četras nedēļas atkal tupēsim savās četrās sienās, izlaidušies dīvānā ar grāmatu vai televīzijas pulti rokā, jo piepildījusies Šlesera partijas devīze Latvija 1. vietā (pie tam visā pasaulē), diemžēl gan saslimstībā ar jaunāko Covid paveidu, tāpēc papildus ārkārtas stāvoklim valstī tiks izsludināta komandantstunda un jauni, drakoniski ierobežojumi apmeklēt veikalus, ciemoties citam pie cita, bet pavisam aizliegti amatieru sporta un kultūras pasākumi, skaistumkopšanas pakalpojumi, kā arī klātienē nebūs pieejami sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi.
Ceturtdien bija pasākums, kurā finanšu ministrs Saeimā atgādāja nākamā gada budžeta likumprojektu. Jau vairāk nekā 20 gadus tas notiek diezgan teatralizēti, pat ar nelielu nenopietnību par nopietnāko — valsts vai svarīgāko dokumentu.
Varbūt tā ir māņticība, bet saka, ka, runājot par kādu kaiti, nevajag rādīt uz sevi. Nevajag stāstīt par otra slimu kuņģi, aptaustot savējo!
Uz ko tikai mēs neesam gatavi, lai dziļāk iegrābtos Briseles naudas apcirkņos! Vidzemes metropole un vienmēr dižmanīgā Ventspils tādēļ ir gatavas pat pašas sevi apsaukāt par «mikropilsētām». Patiesi ceru, ka tas rentējās.
Esmu pamanījusi, ka šajā laikā, kad cilvēki naidojas par vīrusu un vakcīnu, daudzi ir aizmirsuši, kas ir saudzīgums. Atradu piemērotus vārdus, ko no krievu valodas tulkojusi bloga «Ginta Filia Solis» veidotāja ar tādu pašu pseidonīmu: «Manā Visumā ir parādījies jauns vārds. SAUDZĪGUMS.
Latvijā cilvēks skaidrā prātā, taču bez autovadītāja tiesībām, ar atbilstošā kārtībā nereģistrētu Audi, kuram ne tehniskā skate izieta, ne OCTA polise iegādāta, tā vienkārši naktī uz otrdienu Rīgā atlaiž pa Dienvidu tiltu, kur ātruma ierobežojums 70, uz 238 kilometriem stundā...
Redzot, ka jau dažas dienas, pirms stājās spēkā ārkārtas situācija, strauji pieaugusi vakcinācija, pieaudzis to cilvēku skaits, kuri vēlas vakcinēties, es tomēr negribētu teikt, ka sabiedrība ir pilnībā izpratusi situācijas nopietnību.
Manā Facebook lentē īpaši daudz parādās tas, ka mājas meklē kaķēni – gan tādi, kas ir divus mēnešus veci, gan jau pusaudzīši.
Sākot ar 11. oktobri, cīņai pret Covid-19 izplatību valstī uz trim mēnešiem ir noteikta ārkārtas situācija, galvenokārt ierobežojot nevakcinēto valsts iedzīvotāju daļu. Papildu ierobežojumi, jāpiebilst, ir noteikti arī vakcinēšanās sertifikātu jeb «zaļo pasu» īpašniekiem, tomēr tie ir vien nebūtiski sīkumi, salīdzinot ar «antivakseru» problēmām.
Jau informējām, ka nesen Rīgā, Hanzas peronā, notika LLKC gadskārtējais pasākums «Novada Garša». Tajā bija arī konference «Vietējie produkti – nākotnes virzītājspēks», kurā par tēmu diskutēja kā pētnieki, tā arī lauku sētu saimnieki un mājražotāji.
Kad ikdienā, pat politiķu gudrrunās negribas teikt garos partiju vai to apvienību nosaukumus, bieži tos aizstājam ar atgādinājumiem par partiju līderiem.
Latvijas valdība nav spējusi rīkoties savlaicīgi un izlēmīgi, lai ieviestu stingrākus ierobežojumus Covid-19 straujās izplatības mazināšanai. Latvija beidzot ir arī pēdējā vietā pēc vakcinācijas aptveres Eiropas valstu vidū – aiz slovākiem, slovēņiem, igauņiem un leišiem.
Spriežot pēc vietējo – un par tādiem jau pircēju prātos kļuvušo – tirgotāju gadiem ilgās baidīšanas, vakar mums iestājās bībeliskā pastardiena, vikingu Ragnaroks, patiesās maiju kalendāra beigas vai kāds cits pasaules gala variants.
Nesen kādā kaimiņpilsētas specializētā ārstniecības iestādē sanāca interesanta diskusija ar vienu medicīnas darbinieci.
Tēlaini izsakoties, Rīgas centrā pie valdības nama katru dienu, kad notiek Ministru kabineta sēde, garām gājēji un braucēji līdz pat vēlam vakaram gaida no šī nama skursteņa paceļamies baltus dūmus. Šādi allaž – reizēm pat pēc viedokļu apmaiņas un strīdiem non-stop režīmā vairāku dienu garumā – Vatikānā tiek pavēstīts par jaunā Romas pāvesta ievēlēšanu. Un neviens tur nenāk ārā no sēdes, kamēr lēmums nav pieņemts!
Rudenī pirms vairāk nekā 60 gadiem, būdams nepilnus trīs gadus vecs, ļepatoju nopakaļ tētim, kas sēja rudzus. Arī man bija pašam sava sētuvīte no miltu sieta, un, atdarinot tēta kustības, es cītīgi kaisīju graudus tīrumā, kur tie pēc tam tika ieecēti, lai aug.
Pagājušajā nedēļā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika skatīts būtībā valstij stratēģiski ārkārtīgi nozīmīgs jautājums – par gāzes rezervēm krīzes situācijām Inčukalna gāzes krātuvē.
Nākamgad apritēs 30 gadi, kopš Latvijā apzināti tiek plānots un īstenots sociālais darbs. Sociālā darba attīstība Latvijā ir bijis ļoti intensīvs, izglītojošs un uz izaugsmi vērsts process, kas visiem iesaistītajiem – sociālajiem darbiniekiem un citiem sociālā darba speciālistiem, klientiem, valsts iestādēm un pašvaldībām – atkal un atkal pierādījis, ka spēja sadarboties, uzklausīt un iedziļināties otra problēmās ir ceļš uz pozitīvu un iedzīvotāju labbūtību veicinošu rezultātu.
Noslēgušās šī gada lielākās militārās mācības Latvijā «Namejs 2021». Tajās augustā un septembrī kopumā iesaistījās vairāk nekā 9000 dalībnieku – Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku karavīri, zemessargi, rezerves karavīri, tostarp Latvijas pilsoņi, kas apgūst rezervistu militārās apmācības kursu.