Mūķīzeri un dinamītu vairs nevajag
Infotehnoloģijas padara mūsu dzīvi arvien ērtāku un dāvā pašu vērtīgāko, ko nopirkt nevaram – ietaupīto laiku. Taču katram ieguvumam ir sava cena.
Infotehnoloģijas padara mūsu dzīvi arvien ērtāku un dāvā pašu vērtīgāko, ko nopirkt nevaram – ietaupīto laiku. Taču katram ieguvumam ir sava cena.
Kas notiek Latvijā, diskutējot un lemjot par to, kādi ierobežojumi pandēmijas dēļ atceļami un kādi vēl turami spēkā?
Ik reizi, kad tiek kritizēta valsts pārvaldes aparāta gausā un dažkārt pat neprofesionālā darbošanās, nākas uzklausīt atrunas, ka ierēdņu atalgojums neatbilst veicamā darba apjomam, tāpēc gudrākos un labākos speciālistus pie sevis pārvilina privātais sektors, bet valstiskajam jāiztiek ar to, kas palicis pāri.
Rit jau otrā nedēļa, kopš tika ieviesta depozīta sistēma. Manā skatījumā tas bija ļoti nepieciešams jau sen, un, šķiet, neesmu vienīgā, kas tā domā. Tomēr tagad sociālajos tīklos ir manāmas gan sūdzības, gan dažādi joki par jaunatklāto sistēmu.
Otrdien, 1. februārī, tikās Saeimā izveidotā darba grupa, kas izveidota Satversmes tiesas (ST) 2020. gada 12. novembra un 2021. gada 8. aprīļa spriedumu izpildei.
Latvijas dienvidu kaimiņvalstī Lietuvā līdz ar šā gada 5. februāri tika pārtraukta «iespēju pases», kā pie mūsu kaimiņiem tiek dēvēts vakcinēšanās pret Covid-19 jeb sadarbspējības sertifikāts, pieprasīšana tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas u.c. vietās.
Gada sākums valsts budžetam ir patukšošanas laiks. Turklāt bez likumos noteiktajiem maksājumiem tiem, kuriem kaut kas no budžeta pienākas, šogad lielas naudas summas aiziet arī dažādām kompensācijām.
Arvien uzstājīgākas – gan pie mums, gan kaimiņos – kļūst runas, ka jāatceļ sanitārie ierobežojumi, kvadrātkodi un «zaļais režīms». Kaut kad tam neizbēgami bija jānotiek. Taču vai tiešām tik ātri?
Tagad daudzi runā par Zaļo kursu. Tas vēl nav līdz galam pabeigts jautājums, tas vēl nav stājies spēkā. Gan Eiropas Parlamentā, gan valdību attiecīgās ministrijas ar to vēl strādās.
Dzīvojam laikā, kad, ieejot pārtikas veikalā, redzam – plaukti vai lūst no daudzveidības.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, šis gads lauksaimniekiem atnācis ar bēdīgiem jaunumiem – minerālmēslu cenas faktiski jau trīskāršojušās.
Saskaņā ar CSP provizoriskajiem datiem, 4. ceturksnī IKP gada griezumā pieauga par 3,4%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās par 0,1%.
Jau rītdien, 4. februārī, sāksies 24. Ziemas olimpiskās spēlēs, kas norisināsies līdz 20. februārim Ķīnas galvaspilsētā Pekinā.
Janvāra beigās jau 19. reizi tika izvēlēti Latvijas Gada vārds, nevārds, spārnotais teiciens un vēl virkne citu ar latviešu valodas attīstību un pastāvēšanu saistītu lietu.
Pirms padsmit gadiem demogrāfa Ilmāra Meža balss bija kā saucēja balss tuksnesī. Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā, bija pārdomāta demogrāfijas politika, īpaši valsts un pašvaldību atbalstu nodrošinot kuplākajām ģimenēm.
No lielās baidīšanas un pat jau pārbīļa – kas nu elektrības, gāzes un citu energoresursu sadārdzinājuma dēļ būs ar ražošanu, ekonomiku un katra iedzīvotāja maksātspēju – kopš pagājušās ceturtdienas, šķiet, varam vismaz uz kādu laiciņu atiet.
Šīs ziemas laika apstākļi tik tiešām ir untumaini mainīgi: te balts sniedziņš rāmi krīt un kā senās apsveikuma kartītēs bagātīgi sedz zemi, te pēkšņi visu kājām gaisā sagriež un apņem griezīgs sniegputenis, te savukārt vairākas dienas līst kā pa Jāņiem.
Vai tiešām šis ir labākais brīdis, lai Covid-19 pārslogotajā Latvijas veselības aprūpē atklātu vēl vienu «frontes līniju», strikti uzspiežot ārstiem un mediķiem ievērot pacientu cilvēktiesības?
Ikviens dzīvē uzsver izglītības nepieciešamību, un es piekrītu, ka cilvēkam ir jāmācās visa mūža garumā. Nupat pati esmu veiksmīgi pabeigusi maģistra studijas, bet šobrīd īsti prāts vēl nenesas domāt par to, ko mācīšos tālāk.
Eiropas Savienība patlaban ir pārņemta ar elektromobilitāti. Briselē sēdošo lēmēju plānos ir neatgriezeniska un bezierunu zaļa vīzija – jau 2030. vai vēlākais 2035. gadā pilnībā atteikties no vieglajām automašīnām ar iekšdedzes dzinējiem.