Visa Dieva radībiņa '2010

- 8.Septembris, 2010
Viedokļi
Laikrakstā

Patiesas demokrātijas uzskatāmākais un vienlaikus amizantākais apliecinājums ir dažādu dīvaiņu, hronisku neveiksminieku un politisku ākstu netraucēta iesaistīšanās cīņā par valsts varu: tiesības piedalīties ir garantētas katram, bet rezultāts - vien cilvēkiem, kas tiešām pārstāv kaut cik vērā ņemamu sabiedrības daļu.

Lai arī reizēm mikropartiju rosība un to vadonīšu ambīcijas mēdz būt neizturami kaitinošas, tomēr nekādu praktisku ļaunumu sabiedrībai tās sen vairs nenodara (cieš tikai paši kandidāti un viņu maciņi) - lai mūžu mūžos svētīts piecu procentu cenzs! Jebkurai tautvarai ir pat izdevīgi pāris mēnešus pieciest "politiskās blusas", nevis pūlēties izskaust tās ar sakāpināti augstām vēlēšanās gūto balsu skaita barjerām, ar pārmērīgām drošības naudām vai ar prasībām uzrādīt partiju dibinātāju milzīgu skaitu. Šādās domās par politiskā balagāna nekaitīgumu ir daudzas "vecās demokrātijas", kaut arī mums šķiet, ka tur sīkpartiju un niekpolitiķu nekad nav bijis - jo ārzemju ziņās par to vienkārši nestāsta. Kā jau esmu rakstījis, ASV bagātākā un apdzīvotākā Kalifornijas štata tagadējam gubernatoram Arnoldam Švarcenegeram, kinozvaigznei, miljonāram un patiesi ietekmīgam republikāņu partijas atbalstītājam, par amatu nācās cīnīties ar vēl 135 kandidātiem, un to vidū bija daudzi acīmredzami politiskie āksti, tostarp joprojām praktizējoša pornoaktrise.

Ja kāda "politiskā blusa" tiks klāt

pie nodokļu maksātāju naudas,

tas gan vairs nebūs smieklīgi.

Tieši tāpēc, ka beidzot mēs esam pārdzīvojuši agrākās bailes no Latvijas politikas pārmērīgas sadrumstalotības, šī vēlēšanu kampaņa ir uzsvērti nelabvēlīga sīkpartijām. Sabiedrības attieksme pret tām ir principiāli mainījusies, vairs nesaredzot te ne draudus, ne arī cerības. Sociologi un politikas analītiķi ir klaji nicinoši vērtējumos un pat dod ņirdzīgus mājienus, ka daudziem profesionālajiem politikas neveiksminiekiem viņu apsēstībā varētu palīdzēt vienīgi attiecīga profila ārsti. Masu mediji tos septiņus sarakstus, kuru reitingi ir stipri zem 5 procentiem, savu iespēju robežās demonstratīvi ignorē. Žurnālisti vairs nemaz nesatraucas par iespējamiem pārmetumiem nevienlīdzīgā un tāpēc negodīgā attieksmē pret visiem politiskajiem spēkiem. Vēl mazāks ir satraukums (pareizāk, tā nav nemaz) par to, ka kāds no sīkajiem sarakstiem tomēr pēkšņi varētu izrādīties vēlētāju dziļi noslēpto simpātiju objekts un savākt iespaidīgu skaitu balsu, tā iedzenot kaunā sabiedriskās domas pētniekus - gluži kā Joahima Zīgerista radītā partija 6. Saeimā. Esam pietiekami pārliecinājušies, ka tā vairs nenotiek. Turklāt sīkpartijas nepiesaista jaunus un cerīgus cilvēkus, tās pārsvarā kalpo par "smilšu kastēm", kur savas sapņu pilis celt politiskiem "narkomāniem" un lielummānijas pārņemtiem eksdeputātiem - ļaudīm, ko no valsts vai vietvaras politikas izstūma viņu pašu uzpūtība, kašķība, stulbums un negausība.


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru