Visvairāk var izdarīt vienatnē

Ināra Ceriņa
- 1.Septembris, 2011
Pilsētās un novados
Laikrakstā

— At­ve­da ma­ni uz kū­ti­ņu un tei­ca: da­ri! — tā sā­ku­mu sa­vai mē­be­ļu gald­nie­ka darb­nī­cai ceļ­ma­lā ne­tā­lu no Burt­nie­ka at­ce­ras Inārs Luk­ja­novs. Meis­tars Ma­tī­šos ir ie­nā­cējs. Pil­sē­tā dzī­vot ne­pa­tī­kot, jo par to, ka vie­nam vai­rāk, ot­ram ma­zāk, asu emo­ci­ju tur ne­trūk­stot. Lau­kos mie­rī­gāk. Tā­da, lūk, iz­vē­le.

— Te pats es­mu sev saim­nieks kār­tī­gos lau­kos. Ap­kārt tāds miers! Pēc dar­ba aiz­ej mā­jās un jū­ties kā Die­va au­sī.

Val­mie­rā bi­ju­si gald­nie­cī­ba ar vai­rā­kiem strād­nie­kiem.

Ta­gad rau­jo­ties viens pats. Kād­reiz kū­kas vi­zi­nā­jis, tad darbs mē­beļ­nie­kos, kā­da uz­ņē­mu­ma gald­nie­cī­bā. Ama­tu ap­gu­vis paš­mā­cī­bas ce­ļā, teic, ka lē­nām esot ie­bur­zī­jies.

— Tai­su vi­su, ko va­jag un ko pa­sū­ta! Sa­ga­ta­vo­ju ma­te­ri­ā­lu pa­vai­rāk, tad lē­ni da­ru.

Vir­tu­ves mē­be­les, kāp­nes... Zvied­ru sie­nas sko­lām pa­sū­tī­jis rī­dzi­nieks, kas tās iz­tir­go­jot. Ga­ta­vots pa­sū­tī­jums Rī­gas lid­os­tai un ci­ti (Lie­lie pa­sū­tī­tā­ji ne­grib ķē­pā­ties ar paš­no­dar­bi­nā­tiem, tā­pēc SIA Rū­ja Ī).

— Ma­ni klien­ti ir Ma­tī­šu zem­nie­ki. Iz­tie­ku bez re­klā­mas. Ne­spē­ju pat iz­da­rīt, cik daudz va­jag. Zi­nu vis­maz di­vu mē­ne­šu dar­bu uz priek­šu.

Datums, kurā numurā raksts publicēts avīzē

Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru
About text formats