Par vairumu 2015. gada Dabas simbolu jau rakstījām. Kad klāt ir sēņošanas laiks, nu atgādināšu, ka Latvijas Mikologu biedrība par Gada sēni 2015 ir izraudzījusies lielo pergamentsēni (Phlebiopsis gigantea (Fr.) Jülich).
Valmierā, airēšanas trasē Krāces aizvadītas Alda Kļaviņa piemiņas sacensības airēšanas slalomā. Valmierietis Aldis Kļaviņš guvis līdz šim iespaidīgākos panākumus pasaules airēšanas slaloma trasēs no visiem Baltijas sportistiem, bet 2000. gada augustā, pārbraucot no viena pasaules kausa posma Vācijā uz nākamo Francijā, gāja bojā auto avārijā. Kopš 2001. gada augusta ik gadu Valmierā notiek Alda piemiņas sacensības. Līdzīgi kā iepriekšējos gados sacensībās piedalās visu Baltijas valstu — Latvijas, Lietuvas, Igaunijas — vadošie airētāji.
Arī šogad Ķoņu kalna svētkos bija sportiskas nodarbes. Ikvienam klātesošajam bija iespēja piedalīties piecpadsmit individuālās aktivitātēs. Savus spēkus varēja pārbaudīt mešanas disciplīnās — frīsbija precizitātes metienos, šautriņu, zābaka, smagumu, riepu mešanā, spēka disciplīnās (svaru bumbu celšanā, baļķa vilkšanā). Netradicionālas nodarbes bija mezglu siešana, malkas torņa celšana, šķēršļu josla, makšķerēšana, pudeļu šaušana, izturības disciplīnās — skrējiens augšup pa Ķoņu kalna trepēm, «vardītes pa smiltīm», «ežu atspole».
Nacionālās apvienības nodomi gan tiesā, gan ielās cīnīties pret bēgļu uzņemšanu Latvijā to galīgi sanaidos ar «Vienotību» — latvju eirolojalitātes personificējumu. Tikmēr zaļzemnieki ar klusu labpatiku noskatās abu koalīcijas partneru ķīviņā. Tas viņus padara par galveno spēku un «stabilitātes garantu» valdībā — vienalga, tagadējā vai kādā iespējami nākamā.
15. augusts ir Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki. Tie ir vieni no galvenajiem katoļu baznīcas svētkiem, ko svin par godu Jaunavai Marijai — Jēzus Kristus Mātei.
Valmieriete KRISTA BUŠA mācās ķīniešu valodu Latvijas Universitātē. Krista pusgadu dzīvoja un mācījās apmaiņas programmā Ķīnas pilsētā Sianā. Nesen, atgriezusies Latvijā, viņa bija atsaucīga mūsu sarunai par tālo, eksotisko valsti.
Daudzbērnu mammas tikās nometnē «Atelpa»
Nometne mammām, kuras audzina trīs un vairāk bērnus, notika Beverīnas novada «Jaunpalejās». Tur sabrauca 15 mammas no visas Latvijas, lai aprunātos, atpūstos, piedalītos radošās darbnīcās, ieklausītos speciālistos. Viņas zīmēja, dejoja, dziedāja. Viņas beidzot domāja par sevi, savām vajadzībām, nevis to, kas nepieciešams bērniem un ģimenei.
«Liesma» uz brīdi gan sievietes atgrieza ikdienā, vaicājot šķietami vienkāršu jautājumu: «Kā daudzbērnu ģimenei Latvijā klājas?» Atbildes bija dažādas. Sievietes vērtēja dzīvi, savas izvēles, līdzcilvēku, valsts un pašvaldības attieksmi pret kuplajām ģimenēm.
27. jūlijā, kad Valmieras teātris ar kopsapulci un tradicionālo fotografēšanos uzsāka 93. sezonu, tika atklāta arī teātra fotogrāfa Matīsa Markovska foto izstāde «Izrāžu prologs». Ekspozīcijā teātra 2. stāva foajē apskatāmas 34 fotogrāfijas, kas tapušas kopš 2008. gada līdz šodienai kā izrāžu reklāmas materiāli jeb priekšvēstneši, aicinot skatītājus iepazīties ar izrādēs gaidāmo noskaņu. Fotogrāfijas veidotas Dikļu pilī, Valmieras slimnīcā, R. Blaumaņa dzimtajā pusē «Brakos» un citās ne tik ikdienišķās vietās. Izstādi skatītāji varēs aplūkot visas sezonas laikā.
Par Aspaziju
Tas, ka brīnišķīgā dzejniece, kuras vārdu labprātīgi piespiedu kārtā šogad nākas popularizēt visiem Latvijas muzejiem (pat tiem, kam nudien nekāda īpaša sakara ar viņu nav), savā laikā strādājusi par mājskolotāju Limbažu pusē, zināms bija. Gadījies arī pabūt Ķaukuļu gravā Katvaru pagastā, kur viņas pēdas iemītas tolaik, tuvu XIX un XX gadsimta mijai. Grava tagad privātīpašumā un sakopta. Bet kur pirms Ķaukuļu laika Elza Rozenbergas jaunkundze strādājusi? Interese aizķērās aiz teikuma internetā par Drieliņu muižu Pāles pagastā.
Rūjienas novadā kopš šīs vasaras ir jauns apskates objekts — «Skaists dārzs Jeru pagasta «Cīruļos»». Latvijas dārzkopji šo adresi gan zina krietni ilgāk, jo dārzs ar 200 augu sugām, kolekcijas ar vairāk nekā 250 šķirņu dienziedēm, 30 šķirņu īrisiem, 30 šķirņu lilijām, bagātīgiem astilbju, peoniju, flokšu, hostu, heihēru un vēl citu košumaugu stādījumiem vairāk nekā hektāra platībā ir ievērības cienīgs fakts. Kur tad vēl sakoptās lauku sētas zinošās puķkopes LINDA UGLANOVA un viņas mamma LIGITA DUBOVA! Tad nu šoreiz «Liesmā» stāsts uzreiz par divām lieliskām saimniecēm.