Piektdien, sestdien un svētdien Rīgā Biķernieku trasē valdīja rallijkross.

Kopš Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā notikumi pasaulē, it sevišķi Eiropā, burtiski prasa, lai katru no tiem vispirms vērtētu, kā tas vai tie var ietekmēt agresora savaldīšanu.

Valmieras novada pašvaldības, Latvijas Pašvaldību savienības un Ukrainas Mazo pilsētu asociācijas kopīgi rīkotā starptautiskā projekta «Vietējā pašpārvalde vieno pasauli mieram!» ietvaros mūsu novadā jūlijā norisinās nometne «Vasara ukraiņu bērniem».

Uz interviju viņš ierodas brūni iededzis, šortos un T-kreklā, taču ādas vestē, kā jau pienākas spīdīgi melna Harley-Davidson braucējam. Motocikls viņam, triju olimpisko spēļu dalībniekam treka riteņbraukšanā, esot dāvana uz piecdesmito dzimšanas dienu, saka AINĀRS ĶIKSIS.

Kara bēgļi, kas palikuši Valmieras novadā un labi zina, ka mūspusi vēl ilgāku laiku sauks par savām mājām, vēlas apgūt latviešu valodu. 

Valmieras Vasaras teātra festivāls augustā notiks četras dienas. Tā ir iespēja satikties, skatīties, baudīt, piedalīties, mācīties, sarunāties par būtisko. Tas jau septīto reizi būs notikums, kas gruntīgi ierakstīts Latvijas kultūras dzīves kalendārā.

Kā jebkura veida amatniecības roku darbs, dubultnieku adīšanas prasme ir ekskluzīva un laikietilpīga. Katram cimdiņam ir savs stāsts. Mūsdienās vienmēr pastāvēs šie divi pretpoli – rūpnieciskā masveida produkcija un ekskluzīvie amatniecības ražojumi (tautas māksla).

Nupat ar vienu lauku puisi spriedām par sētsvidus appļaušanu lauku sētā. Viņam, piemēram, augļu dārzā jau ne pirmo vasaru darbojas četr­kājaini pļāvēji – aitas, kuras, kā zināms, zāli ar saviem zobiem nograuž maksimāli zemu.

Jūlija siltajos piektdienu vakaros Valmiermuižas alus terasē tiks gaidīti tuvi un tāli ciemiņi, lai iegrimtu muzikāli dažādos ritmos un sajūtās. Dzīvās mūzikas vakarus 8. jūlijā plkst. 21 atklās grupa "Sigma".

10. jūlijā Rubenē norisināsies Indriķa diena, kas kļuvusi par ikgadēju pasākumu – šovasar tā tiks atzīmēta jau septīto reizi. Rubene ir vieta, kur savulaik Imeras katoļu priesteris Indriķis (Henricus de Lettis) sarakstīja bagātīgāko no vēsturiskajiem pirmavotiem par tagadējās Latvijas un Igaunijas teritoriju – Indriķa Livonijas hroniku.