Kad no dziesmotā lielpasākuma Rīgā svētku sajūta atgriezusies novados ar pilsētu pastāvēšanas gadskaitļu, rožu, riteņbraukšanas, ielu muzikantu vai citu skanīgu cildinājumu, neceļas roka kaut pusē zilbes rakstīt, ka šī vasara nav skaista.
Vasarās Latvija pārvēršas par svētku zemi.
Valmieras dzimšanas dienu skaitlis pamazām tuvojas nopietnai pusapaļai reizei – 750 gadiem.
Ir atkal pats vasaras vidus, un atkal Liesmas redakcijā ciemos ieradies Siguldas opermūzikas svētku krusttēvs nu jau cik gadu garumā DAINIS KALNS. Šoreiz viņam šis pasākums triju opermūzikas piesātinātu dienu garumā būs īpašs...
Smiltenes pilsētas svētku laikā visgarākā rinda bija pie kāda maza galdiņa. Tur neko netirgoja, bet deva grāmatu ar autogrāfu. Vienīgais lūgums – cik kurš var atļauties un vēlas, ziedot īpašā kastītē Ukrainas bruņoto spēku atbalstam.
Ziedošais atmiņu dārzs
Svētdien bija brīnišķīgs laiks. Kur nu vēl vasarīgāku un ziedošāku kapusvētku dienu!
Aizmirstais koks
Kad novadā sākam izvērtēt, kā saglabājušies un turpina augt paši dižākie koki un kāda palīdzība tiem vajadzīga, nevaram neatgādināt par vēl vienu diženo – vītolu pie Briedes kroga Burtnieku pagastā.
Emocijas joprojām ir, un Dziesmu un deju svētki nepiemirstas.
Jaunais Valsts prezidents ir tik atšķirīgs no rāmā ārlietu ministra, ka šķiet pat gluži vai cita persona.
Valmiera ir skaista un saposta pilsēta, par to ikviens atkal var pārliecināties pats savām acīm.