Kamēr Cēsu Profesionālajā vidusskolā jau pošas uz jurģiem jaunajā darbnīcu korpusā, daudz iespaidīgākajā Valmieras tehnikuma četru ēku, no kurām divas pilnībā top no jauna, kompleksā Vadu ielā līdz celtnieku finišam vēl gari pieci mēneši atlikuši. Par pašu aktuālāko objektā Liesmai vakar, tikko pabeidzis iknedēļas lielo apspriedi, pastāstīja ģenerāluzņēmēja SIA Merks valdes loceklis un celtniecības direktors JĀNIS ŠPERBERGS:
No 22. līdz 27. februārim Vidzemes Augstskola (ViA) kopā ar Skandināvijas un Baltijas valstu partneriem Valmierā rīko intensīvo programmu «Lean Canvas», kuras laikā 30 studenti no Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Islandes, Dānijas un Latvijas pētīs dažādu uzņēmumu darbības efektivitātes paaugstināšanas iespējas.
No 8. līdz 12. februārim, piedaloties ar savas produkcijas stendu vienā no pasaules lielākajām izstādēm «Gulf food» Dubaijā, SIA «Latvijas Piens» veica izpēti, lai noskaidrotu piena produktu eksporta iespējas un apzinātu šo tirgu specifiku. Delegācijas sastāvā bija arī LPKS «Trikāta KS» valdes priekšsēdētājs ULDIS KRIEVĀRS.
Jauniešu korim Skan kā jebkuram amatierkolektīvam, kurā nemitīgi notiek sastāva maiņa, mēdz būt radošā paisuma un bēguma periodi. Laimīgi sagadījies, ka kora 15 gadu jubilejas sezona trāpījusies emocionālā un mākslinieciskā paisuma vilnī, ko Skan mākslinieciskā vadītāja IRĒNA ZELČA skaidro ar studentu un skolu jaunatnes klātbūtni:
Pagājušās nedēļas pirmdienā Rūjienas Mūzikas skolas zālē notika koncerts, kurā savas valsts konkursa finālam gatavotās programmas spēlēja Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas metāla pūšamo instrumentu spēles pedagoga Aivara Radziņa audzēkņi, kā arī Rūjienas Mūzikas skolas pedagoga Gvido Brenčeva skolotie jaunieši — Andris Vītiņš (trombons), kas Jāņa Puriņa rīkotajā XX Latvijas mūzikas skolu pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu izpildītāju konkursā izcīnīja 3. vietu, trombonists Eduards Lūsis (3. vieta valsts konkursa 2. kārtā Cēsīs) un tubists Ričards Krūmiņš (3. vieta valsts konkursa 2. kārtā Cēsīs, 1. vieta XX Latvijas mūzikas skolu pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu izpildītāju konkursā).
No Valmieras puses braucot garām Kocēnu kapiem, nevarēja nepamanīt pirms tiem sakrautās baļķu grēdas. Kas notiek?
Fonds «Iespēju tilts» joprojām nodrošina radošas nodarbības gan jauniešiem, gan pieaugušajiem ar invaliditāti. Darbiņi tiek veidoti daudzi un dažādi: pērļoti, griezti, līmēti, filcēti. Svarīgi ir ne tikai tas, ka jaunieši un pieaugušie ar invaliditāti apgūst dažnedažādus darbus, bet arī, ka ir vieta, kur šie cilvēki ir mīļi gaidīti ārpus mājas. To var spilgti manīt, kad nodarbību laikā skan smiekli, joki un atziņas piepilda visu telpu. Vēl nesen, Valentīndienas ietvaros, visi kopā veidojām dažādas sirsniņas, tapa mīlestības koks, gan filcētas lietas, ko otram dāvināt, gan dekorēta radošo nodarbību telpa. Pašlaik nodarbību galvenā tēma ir — kā pozitīvāk un enerģiskāk sagaidīt pavasari.
Strīdīgos Civillikuma grozījumus pagaidām neatbalsta
Bieži dzirdēts joks: «Kurš gan nezina, kā jāaudzina bērni?» Nu tad arī es par to pašu, tomēr citā griezumā — par vecāku atbildību, jo, kā zināms, cilvēka liktenis atkarīgs no tā, kāda bijusi viņa bērnība.
Esmu pastniece. Katru dienu pa lauku ceļiem vadāju avīzes un sūtījumus. Dienā man nākas nobraukt apmēram 100 kilometrus. Šoziem to izdarīt ir tik grūti kā nekad agrāk. Tā nav tikai mana, tā ir daudzu manu kolēģu problēma, jo: LAUKU CEĻI IR NEIZBRAUCAMI. Pa lielajiem, valsts nozīmes ceļiem vēl kaut cik rīta agruma sasalumā var uz priekšu tikt, bet, kā no tiem nogriezies uz tā saucamajiem vietējās nozīmes ceļiem, tā sākas vienas vienīgas šausmas. Uz pagastu tālākajām lauku sētām, līdz piemājas ceļa galā izliktajām pasta kastītēm ir neiespējami ar auto piebraukt.