Veldzi dvēselei mūzikā un dziesmā dāvāja rosīgā folkloras kopas Rota vadītāja Irēna Garā, kura realizēja ieceri par dažādu ansambļu tikšanos sarīkojumā «Vīri dzied Rencēnos», taču izrādījās, ka viņi gan ir varens spēks, bet arī prasa sievu klātbūtni. Katra dziesma izgaismoja izpildītāju enerģiju laukus no Latgales līdz Rencēniem.
Valmieras sākumskolā noslēgušies divi starptautiskie eTwinning projekti. Izvēlētā projekta tēma aizsākās Ziemassvētkos. Ar sadarbības partneriem no Lietuvas un Polijas vienojāmies par kopīgu darbu: iemācīties tautasdziesmu kādā no partneru valodām un nodziedāt to saviem klausītājiem. 2. klašu skolēnu grupa mācījās un dziedāja lietuviešu tautasdziesmu «Sodai sodai, leliumai». Pēc uzstāšanās bija patīkami saņemt klausītāju pateicību lietuviešu valodā «Ačiū!». 3. klašu skolēnu grupa uzstājās ar lietuviešu dziesmu «Kalėdų rytų rožė inžydo». Pēc aicinājuma dziedāt dziesmu visiem kopā klausītāji atzina, ka nemaz tik vienkārši tas nav.
Februārī Vidzemes Augstskolā notika ekspertu diskusija «Meža nozare un Latvijas ekonomiskā neatkarība». Tajā LLU Mežu fakultātes dekāns DAGNIS DUBROVSKIS runāja par tēmu «Vai mežu Latvijai pietiks?».
Februārī, kad vēl bija sniedziņš, Mazsalacā, Avotu ielā, Māra Pētersone savas mājas pagalmā, kur ir putnu barotava, netālu no tās pamanīja lidot nespējīgu putnu un burtiski to paglāba no kaķa nagiem, kas jau bija sācis nevarīgo medīt. Putnu, ko mājā dzīvojošie sākotnēji uzskatīja par savdabīgu pūci, ievietoja krātiņā un sāka domāt, kā tam palīdzēt. Tad pamanīja, ka uz kājas ir gredzens, un piezvanīja redakcijai, jautājot, kur uzzināt, kā rīkoties. Sazinājāmies ar ViA pasniedzēju, mūspuses zinošāko ornitologu Andri Kleperu. Pēc viņa ieteikuma Māras mazdēls Renārs putnu mobilajā telefonā nofotografēja, kā arī pierakstīja uz gredzena redzamos burtus un skaitļus: B-129442,museum-zol,HKI,Finland.
Aizvadītās nedēļas nogalē Valmieras dievturu Beverīnas draudze devās ciemos uz Ķoņiem, kur bijām ielūgti uz folkloras kopas «Dzīne» rīkoto pasākumu — atvadām no Meteņiem.
Pavasara tuvumā lauksaimniekiem aktuāla kļūst problēma, kur likt skābbarības sagatavošanā izlietotās ruļļu un bedru plēves. SIA «ZAAO» piedāvā risinājumu — savākt minēto materiālu no saimniecībām bez maksas, lai to sagatavotu otrreizējai pārstrādei.
Kaimiņvalsts paziņojums, ka tā uz laiku — pieciem gadiem — atjaunos iesaukumu obligātajā karadienestā, pievērsa Lietuvai plašu Eiropas masu mediju uzmanību. Taču šķiet, ka vispārējas ievērības īsais mirklis būs vienīgais ieguvums valstij no šāda vairāk nekā dīvaina lēmuma pieņemšanas.
Lauku attīstības plānā 2014. — 2020. gadam noteikts līdzfinansēt Latvijas lauku uzņēmumus, dažādām programmām paredzot 2,686 miljardus eiro. Finansēs gan liela mēroga investīciju projektus (nosakot katra pretendenta maksimālo ES atbalsta lielumu visam periodam), gan arī mazos un vidējos lauku uzņēmumus.
Valmiera vienmēr bijusi uz attīstību orientēta, industriāla pilsēta, kurai ir nepieciešami zinoši, radoši un konkurētspējīgi speciālisti. Analizējot pieprasījumu Latvijas darba tirgū un sekojot līdzi izglītības tendencēm pasaulē, attīstību nemitīgi turpina arī Valmieras tehnikums. Darba vidē balstītā izglītība ir viens no virzieniem, pie kura pašlaik strādājam īpaši aktīvi — tiek veidota sadarbība ar uzņēmējiem un aktualizētas izglītības programmas atbilstoši nozaru vajadzībām.
Ratiņkrēslā AGRIS LASMANIS nonācis pašā savas dzīves sākumā. Visiespējamāk, ka dzemdību traumas dēļ, taču ārsti to nav atzinuši. Varbūt tā teikt nebūs īsti pareizi, taču tieši tas, ka par cilvēku ar īpašām vajadzībām viņš kļuvis no bērna kājas, tālākajā dzīves ceļā, iespējams, izrādījies neliels bonuss, jo ceļu uz savu mērķi — sevis pierādīšanu sportā — Agris sācis iet agrāk par citiem. Jau no bērnības mamma viņu vedusi uz dažādiem pulciņiem Bērnu un jauniešu invalīdu biedrībā «Saulīte».