Šogad 15. aprīlī 85 gadi apritētu māksliniekam un asredzīgam Valmieras kultūras dzīves dalībniekam – Jurim Orem.

Teju trīs gadus (līgums ar SIA R.K.C.F.Renesanse tika noslēgts 2020. gada 18. jūnijā) turpinās darbi pašā Valmieras centrā aiz pašvaldības domes ēkas virzienā uz Valmieras muzeju.

Brenguļu sākumskola darbojas kopš 1992. gada. Tolaik vietējie iedzīvotāji teikuši, ka vajag pašiem savu skolu. Tagad rit sākumskolas pēdējie pāris mēneši. Jaunajā mācību gadā skolas durvis nebūs slēgtas, jo telpās darbu turpinās pirmsskola, bet skolēnu čalas vairs neskanēs. «Liesmas» saruna ar Brenguļu sākumskolas direktori SANDRU KAUFMANI.

Brenguļu alus dārzā vietējie un ciemiņi sagaidīja saules lēktu. Pirmdienas rītā saule, kāpjot gaismas kalnā, uzvarēja tumsu.

1949. gada 25. martā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem.

Kas ir Latvijas Kultūras vēstnieki?

Kopš 2012. gada ar Kultūras ministrijas atbalstu, parasti reizi gadā, mācību programmu Latvijas Kultūras vēstnieki (turpmāk – LKV) īsteno Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Šajā ceturtdienā Saeimā gaidāms balsojums par nodokļu avansa maksājumu saimnieciskās darbības veicējiem atcelšanu.

Zemessardzes 2. Vidzemes brigādē ir gan Zemessardzes, gan profesionālā dienesta bataljoni, mūsu brigāde robežojas ar Krieviju, un šie ir būtiski faktori, piedaloties diskusijā par jauno Valsts aizsardzības koncepciju «Valsts militārās aizsardzības stūrakmeņi», pauda Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Gunārs Kauliņš.

Vismaz pagaidām šēnbergi&Co savā mankurtiskajā visatļautībā mums neliek publiski dedzināt Viļa Lāča kopotos rakstus, Andreja Upīša Zaļo zemi un Sūnu ciema zēnus, Sudrabu Edžus Dullo Dauku un Annas Sakses Pasakas par ziediem... Tiesa, uz Valmieru no Rīgas jau atceļojuši ieteikumi par nepareizo ielu nosaukumu vēlamo nomaiņu. Manuprāt, valmieriešiem pašiem labāk redzams, kā pilsētā ielas saucamas, šeit ceru uz veselo saprātu visos līmeņos.

Leģionāru piemiņas dienas pievakarē Kocēnu pagasta bibliotēkā notika Haralda Bruņinieka grāmatas par Aknīstes, Biržu, Elkšņu, Gārsenes, Saukas, Susējas un Viesītes pagastu nacionālajiem partizāniem Nāvi mānot atvēršanas svētki un tikšanās ar autoru. Sarīkojums sākās ar Haralda stāstījumu, kāpēc šī grāmata ir par Sēliju un nevis par Kocēniem.