Kārķos, pie Spiģu alas, ceļoties pār Sedas upi ar laivām, ieradās 8. Velosēņošanas maratona dalībnieki no visas Latvijas. Tūristi kopumā trīs dienu laikā nobrauca 250 kilometrus.

Raiņa laiks šonedēļ, Dzejas dienas turpinās arī mūspusē. Valmierā to otrais cēliens pagāja zem mākoņu tūces un raibiem lietussargiem, tomēr rudens vīriņš bija tolerants un pārāk nesamērcēja ne lasītājus, ne klausītājus.

Ramatā jau vairāk nekā septiņus gadus darbojas Aigas darbnīca. Mazs šūšanas uzņēmums, kas nodrošina stabilu darba vietu četrām novada sievietēm. 

Vairāk nekā 30 gadus DAINA ČĀKURE bijusi Ramatas bibliotēkas vadītāja. Pēdējos gadus veselības problēmu dēļ uz darbu viņa atnāk vien reizi nedēļā. Būt darbā starp grāmatām un cilvēkiem — grāmatu lasītājiem ir viņas sirds aicinājums. 

Sabīne, Dana, Krista, Miks, Ansis ir tikai daži no jauniešiem, kas Mazsalacā strādā brīvprātīgi.

Mazsalacas novadā zemnieki nodarbojas ar piena lopkopību, audzē gaļas lopus, dažās saimniecībās aitas, bet daudzi meklē jaunu nišu, lai līdztekus algotajam darbam vasarās vai nedēļas nogalēs būtu iespēja piepelnīties. 

Šoruden, kad Latvijas mežos sākās beku un nu arī daudzkrāsaino poķu uzbrukums cilvēku prātiem,  pat vispārsteidzošākie makšķernieku un mednieku stāsti nobālē sēņotāju stāstu priekšā. Tā kādam izdevies ar baravikām  lielu spaini piegriezt vienas eglītes pazarēs,  cits ceļmalā  pamanījis no sarkanīgajiem apšu kundziņiem izaugušu norādes bultu, kas aizvedusi pie tāda šo beku klājiena, ka, tupus rāpus ņemoties, ne tikai lielo grozu, bet arī mugursomu  uz vietas ir izdevies piepildīt. Šis šķiet īpašs laiks, kad cilvēkus vērtē ne vairs pēc pārticības, amatiem vai vietas deputātu kandidātu listē, bet pēc tā, ko viņš pratis mežā atrast un mājās pārnest. Ir pat jāsecina: ja  šoruden neesi bekot sūtīts un tur bijis, tu faktiski neesi nekas!

Viena no tēmām, kuru ar lielu entuziasmu mēdz piesaukt pretendenti uz nākamās Saeimas deputātu posteņiem, ir atbalsts vietējiem ražotājiem. Atsevišķu kandidātu ierosinājumi šajā virzienā vispār robežojas ar nezinātnisko fantastiku, kas gan nav nekas jauns. Vienlaikus nav šaubu, ka jautājums par atbalstu vietējiem ražotājiem, piemēram, valsts un pašvaldību iepirkumos, ir vairāk nekā aktuāls, jo Latvijas šā brīža likumdošana tām iestādēm un organizācijām, kuras tiešām vēlas izmantot vietējā kartupeļu audzētāja un galdnieka pakalpojumus, rada vairāk problēmu nekā priekšrocību.

SIA «ZAAO» (ZAAO) arī šajā mācību gadā aicina skolas un pirmskolas izglītības iestādes iesaistīties radošos, izglītojošos un praktiskos konkursos par vides tēmu. Tāpat reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā «Daibe» turpināsies mācību programmas īstenošana, padziļināti nodrošinot zināšanas par dabas sistēmām un procesiem, kā arī cilvēka un vides mijiedarbību.

Šīrudens Dzejas dienas Valmierā pirmdien ieskandēja pilsētas skolās, kur viesojās dzejnieki. Valmieras 2. vidusskolā un 5. vidusskolā pabija šoreiz neparastāki viesi — dzeja skanēja gan latviešu, gan vācu valodā, bet sarunas tēmas saistījās ar vācu moderno dzeju un tās tulkojumiem. Pēcpusdienā meistardarbnīcu jaunajiem literātiem interesentiem vadīja dzejnieks un atdzejotājs Sergejs Moreino, šo atšķirīgo dzejas svētku ieceres virzītājs un īstenotājs. Sergejs ir Latvijas Rakstnieku savienības biedrs kopš 1991. gada, rīdzinieks, kurš brīvi dzīvo krievu, latviešu un vēl dažās citās pasaules dzejas un kultūras telpās.