Nosaucot tikai SIA «AB Rotas», būs skopa informācija, vien noprotams, ka šī uzņēmējdarbība saistīta ar skaistumu. Vairāk nozīmē, ka «AB Rotas» ir divas uzņēmīgas dāmas, bērzainietes — Aija Bille un Baiba Stjade. Abām pieder mazs veikaliņš, ja tā var nosaukt nelielu vitrīnu ar rotaslietām tirdzniecības centrā Valleta.

Vakar Latvijas dienu «Taste Latvia» ietvaros Helsinkos, Somijā, atklāja pop-up veikala ekspozīciju, kas izvietota Helsinkos populārā konceptveikalā «Urban Story». Ekspozīcijā ar keramikas izstrādājumiem piedalās arī Kocēnu novada uzņēmums «Vaidava Ceramics».

Šie dzejnieka, filozofa, reliģiju pētnieka Roberta Mūka vārdi aicināja Latvijas skolu audzēkņus no 2. līdz 12. klasei piedalīties radošo darbu konkursā. Riebiņu novada dome, Galēnu kultūrvēstures biedrība un Galēnu pamatskola devīto reizi bija konkursa rīkotāji un vērtētāji četrās vecuma grupās, arī Rēzeknes augstskolas studenti.

Iespējams, šodienas Rūcamlapas galvenā tēma interesē tikai šauru autovadītāju loku, taču šī problēma noteikti sabiedrībā pastāv. Varbūt ikdienā satiksmē visai reti redzam automašīnas, kuras vada cilvēki ar invaliditāti, iespējams, potenciālo autovadītāju šajā sabiedrības daļā ir krietni vairāk, taču autovadītāja tiesību iegūšana invalīdam nav vienkārša  un patlaban Latvijā realizējama tikai vienā vietā.

Kad no Latvijas autoceļiem un klusām Rīgas ieliņām padzina vitroniķus, kas savu monopolu fotoradaru ierīkošanā izmantoja vairāk banāli merkantilos, ne valstiskos nolūkos, likumpaklausīgie autovadītāji nopriecājās, ka tagad viss process sanāks krietni vien loģiskāks, jo fotoradaru ieviešana uzticēta Ceļu satiksmes drošības direkcijai — solīdai un valsts likumdošanai pakļautai iestādei. Taču arī CSDD ar ātrumpārkāpēju pieķeršanas iekārtām nesokas tik raiti, kā sākotnēji tika cerēts un solīts. Lūk, ko par fotoradariem stāsta CSDD Valmieras nodaļas priekšnieks VALDIS STIĢIS:

Pēdējā laikā plašu rezonansi izraisījušas diskusijas par Eiropas vienota televīzijas kanāla krievu valodā veidošanu, lai pretdarbotos Kremļa propagandai. Pastāv gan nianse — šādu kanālu jau netrūkst kā televīzijā, tā internetā, vienīgi to reitingi jeb skatāmība un apmeklētība ir daudzkārt zemāka nekā Maskavai pietuvinātajām televīzijām, interneta portāliem un cita veida presei. Iemesls zemajai popularitātei ir vienkāršs — informācijas sagrozīšanā un neobjektīvā atspoguļošanā tie, ar retiem izņēmumiem, ir tikpat rosīgi kā Kremļa oficiālā prese, lai gan paši sevi dēvē par patiesības paudējiem.

Pēdējās nedēļās populārākais jautājums ir šis triviālais: kurš atbildīgs par avārijās uz Latvijas ceļiem bojā gājušajiem?

Ja mēs apskatāmies uz izglītību, tad mums nav sevišķi rožainas nākotnes. Pašā Izglītības un zinātnes ministrijā taču nav skaidrības, ko un kā vajag darīt! Kamēr izglītību nesakārtosim, tikmēr mēs dreifēsim kā kuģis, īsti nezinot, uz kurieni... Tas tā nosacīti. Saturs, ko cilvēki iegūst, lielākais iespaids pirmajos divpadsmit gados, kad tu vispār esi pilnvērtīgs cilvēks, līdz astoņpadsmit gadiem, kad tu mācies skolā, ir tieši no skolas. Iespaids par valsti jau nāk no skolas! No skolotājiem, no atmosfēras, kas tur valda...

28. oktobrī Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcai būs 732. dzimšanas diena. Dievnams ar pašreizējo 47,60 metru torņa augstumu ir Valmieras simbols. Jau labu laiku tur rosās Valmieras būvfirma SIA «Ekers», kas līdz šā gada 1. jūnijam atjaunos bojātās torņa jumta koka konstrukcijas,  nomainīs jumta segumu un atjaunos torņa galerijas statņu apdari. Iecerēts renovēt arī pulksteni un baznīcas gaili.

Šogad starptautiskā kustība Rotary International atzīmē jau 110. dzimšanas dienu. Tālajā 1905. gadā ASV pilsētā Čikāgā Pols Heriss kopā ar vēl četriem domubiedriem izveidoja pirmo Rotari klubu. Kopš tā laika Rotari ideja — kalpot cilvēkiem — gājusi plašumā, un šodien pasaulē ir vairāk par miljonu klubos apvienotu rotariešu. Jau deviņpadsmitais darbības gads arī Valmieras Rotari klubam, un viena no tradicionālām valmieriešu veltēm jauno censoņu atbalstam ir no kluba biedru privātajiem ziedojumiem veidotās stipendijas, kas tiek pasniegtas nu jau bijušā Valmieras rajona 9 vidusskolu pašiem labākajiem audzēkņiem. Šogad ikgadējā svinīgā stipendiju pasniegšana notika jau sešpadsmito reizi, katrs no vidusskolēniem saņems 140 eiro.