Ar ziemas makšķerēšanu jeb bļitkošanu šogad Latvijā iet dažādi, toties jau patlaban pilnīgi skaidrs, ka vasaras sezona tiks aizvadīta pēc citiem copes likumiem, jo 31. martā jāstājas spēkā jaunajiem Makšķerēšanas noteikumiem.
Ar ko nodarbojas Beverīnas novada domes iepriekšējais priekšsēdētājs MĀRIS ZVIRBULIS? — šādu jautājumu biju dzirdējis no vairākiem cilvēkiem. Tādēļ ar to sākām sarunu.
Domes sēdē gada nogalē novada jaunatnes lietu speciāliste LELDE VILKA prezentēja redzējumu par jauniešu brīvprātīgā darba izvēršanu 2015. gadā. Deputāti to atbalstīja. Detalizētāk par iecerēto pati Lelde:
«Mūsu darba un bērnu ikdienas dzīvā vēsture, iepriecinājums vecākiem un saglabātas atmiņas, jaukie brīži,» tā vairāk nekā 14 gadus regulāri veikto darbu raksturoja Mūrmuižas pirmsskolas izglītības iestādes «Pasaciņa» vadītāja INETA ZĪDERE un metodiķe ANITA GOLUBOVSKA. Viņas, iesaistoties visam «Pasaciņas» kolektīvam, kopš 2001. gada septembra katru mēnesi izdod «Pasaciņas» avīzīti.
«Ja nav mīnusos, tad izlaižu laukā, lai iet pa pļavu, lai grauž visus šos ašķus. Viņas pie pastaigām svaigā gaisā pieradušas, prasās laukā no kūts. Ja ārā saulīte, tad ar prieku noganās divas stundas,» sacīja «Zeibotu» saimnieks AIVARS TAUBERS, kurš laikā, kamēr kazu ganāmpulks brien pa sniegoto pļavu, ir viņu gans, dienā līdzi draudzenēm, kā viņš kazas uzrunā, nostaigājot pat vairākus kilometrus.
29. janvārī Valmieras vakara (maiņu) vidusskolas skolēniem mācību diena bija nedaudz atšķirīga, jo skolā notika Valmieras novada fonda atbalstītā projekta «Skola — mūsu radošās mājas» pirmā aktivitāte — Ziemas radošās darbnīcas.
Kad lietas un darbi ieiet noteiktā ritmā, viss notiek it kā pats par sevi. Tā nu jau gadiem Valmierā un tuvējās pašvaldībās ikdienišķa šķiet SIA «ZAAO» transporta klātbūtne, kas pagalmos tukšo atkritumu konteinerus un aizved uz Daibes poligonu.
Biologu profesionālās organizācijas nosauc kārtējos, 2015. gada dabas simbolus, bet Latvijas Dabas fonds šogad ir iedibinājis vēl vienu daudzietilpīgu — «Gada dzīvotne 2015». Pirmie šo titulu saņem bioloģiski vērtīgie zālāji. Faktiski runa ir par dabisku lauku pļavu, kurā augu sugas savā daudzveidībā atjaunojas un saglabājas dabiski, bez kādas sugas īpašas pavairošanas vai citas nīdēšanas. Šādās dabisko zālāju platībās vēl pastāv, ir izdzīvojušas gandrīz puse no jau par aizsargājamām noteiktajām augu sugām. Tieši šādos zālājos atrodama arī lielākā daļa ārstniecības augu.
No 2012. gada 1. janvāra spēkā esošajos grozījumos Meža likumā ir noteikta jauna teritorija — meža parks. Arī Valmierā ir parki un meža parki, kurus apmeklē pietiekami daudz ļaužu. Šādi meža parki pašvaldības līmenī mūsu pilsētā tika kopti jau labu laiku pirms grozījumiem Meža likumā. Šādi meža parki dod iespēju valmieriešiem ātri nokļūt ikdienas atpūtai piemērotos apstākļos — mežā. Savukārt mums ir vien jāsaglabā meža materiālās, estētiskās, ainaviskās vērtības. Vienkārši runājot: tāpat kā nedrīkst bojāt mežu, nedrīkst to darīt arī meža parkā.
«Ir tāda brīnišķīga satikšanās diena — 2015. gada 30. janvāris. Diena, kas ir kā tilts uz 31. janvāri, kad mūsu teātra izveidotājs un ilggadējais režisors Zigurds Ķesteris atzīmētu savu 80. dzimšanas dienu. Diena, kad pie jums, lasītāji, nonāks pirmā mūsu teātra vēstures grāmata «Sprīdītis Laimīgajā zemē» — ar šādiem vārdiem mūs visus, atmiņu stundu un grāmatas atvēršanas svētku dalībniekus, uzrunāja grāmatas autors Māris Lapsiņš. Neapšaubāmi — šāda lieliska ideja par grāmatu varēja rasties cilvēkam, kurš pats ar skolēnu teātri «Sprīdītis» pazīstams jau 48 gadus, no tiem 33 gadus sadarbojies ar skolas teātra izveidotāju un režisoru Zigurdu Ķesteri.