Klāt vasaras sezona ar visdažādākajām brīvā laika aktivitātēm, tāpēc īstais brīdis Burtniekam raudzīt, kas notiek Valmieras pievārtē, taču jau Burtnieku novadā. Par jaunumiem stāsta Avotu saimnieks KRISTAPS MATISONS.
Vēl nesen Burtnieku novada domes priekšsēdim bija divas vietnieces, abas arī novada domnieces. Viena no viņām — atbildīga par izglītības un attīstības jautājumiem Inese Gaumane, kuru pēdējoreiz darbībā redzēju, kad novadā ciemojās izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete. Toreiz Inese Gaumane pārliecinoši vadīja prezentāciju par novada izglītības iestādēm, katrā ziņā šķita zinīga savā jomā. Tāpēc kā zibens spēriens no skaidrām debesīm nāca lēmums 16. aprīļa novada domes sēdē, ar kuru viņa tika atbrīvota no ieņemamā amata, šo posteni vispār likvidējot. Situācija visai kutelīga, zinot, ka Inese Gaumane, kuru ievēlēja no Nacionālās apvienības, bija viena no 10 novada domē tās pirmajā sēdē deklarētās valdošās koalīcijas (5 no Vienotības, 3 no Nacionālās apvienības, 2 no Latvijas zemnieku savienības) deputātiem, kurus pieciem opozīcijas vīriem (3 no Latvijas zaļās partijas, 2 no Vidzemes partijas) teorētiski nogāzt nebija nekādu izredžu. Lūk, ko viņnedēļ nelielā sarunā Burtniekam atklāja nu jau vienkārša domes deputāte INESE GAUMANE.
Jau 17. reizi viņnedēļ piektdien un sestdien Valmierā notika ikgadējais pavasara čaklo, apķērīgo un darbīgo ļaužu saiets — Vidzemes uzņēmēju dienas 2014. Šoreiz rīkotāji īpaši bija uzsvēruši reģiona novadu dzīvi — blakus Valmierai tuvāko novadu stendiem ar vērienīgām ekspozīcijām bija arī raunēnieši, jaunpiebaldzēni un vēl citi tālāki ciemiņi, lielākoties no kādreizējā Cēsu rajona.
Tik pateicīgus laika apstākļus, kādi šogad bija trāpījušies tradicionālo Vidzemes uzņēmēju dienu 2014 rīkotājiem, no iepriekš aizvadītajiem 16 pavasariem nemaz nebūs tik viegli atcerēties. Saulīte staigā pa zemes virsu, bet gaisa temperatūra ļauj doties uz Valmieras centru pat gana basā formā.
Tiem, kuru gadu skaits mērāms ar atjaunotās Latvijas mūžu, svešs būs maijs kā pistoļu svētku mēnesis. Nedaudz senilākai vīru paaudzei šis termins skaidrāks par skaidru — šodien nesaprastais, bet tolaik īpašais datums, kurā puikas pilnīgi droši katrā lielākā pilsētā, arī manās dzimtajās Cēsīs, puslīdz droši varēja cerēt papildināt savus ieroču krājumus ar vismaz dažām tukšām kalašņikova patronu čaulītēm no 9. maija pasākuma salūta, kas neiztrūkstoši sekoja garajām kara veterānu runām.
Nedaudz parunāsim par īstiem jeb karstajiem šaujamieročiem — rūpnieciski un arī pašmāju zeltroču gatavotiem. Lai nu man piedod amerikāņi ar savu ļoti labo automātisko triecienšauteni M-16, taču par pēckara laika automātisko šaujamieroču ikonu visbiežāk tomēr min pasaulē visplašāk izplatīto (apritē varētu būt ap 100 miljoniem dažādu šī ieroča modifikāciju) krievu inženiera Mihaila Kalašņikova radīto 7,62 mm triecienšauteni, ko ikdienā ierasts saukt par automātu AK - 47 jeb vienkārši kalašņikovu. Starp konkurentiem AK-47 izceļas ar samērā vienkāršu lietošanu, minimālu šaušanas defektu skaitu un spēju strādāt ļoti ekstremālos ekspluatācijas apstākļos. Jā, automātiskas šaušanas režīmā AK-47 nedaudz zaudē konkurentiem precizitātes ziņā, taču kurš gan īstā pļaujas laikā tādiem sīkumiem pievērš uzmanību!
Otrdien Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatorā (VBII) notika interesants pasākums — reģionālais informatīvais seminārs par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) piedāvātās Inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programmas ietvaros organizētās bezmaksas mentoringa programmas sniegtajām iespējām, topošajiem un jaunajiem uzņēmējiem saņemot padomu un atbalstu no pieredzējuša uzņēmēja jeb mentora. Jāteic gan, ka vidzemnieki nebija īpaši atsaucīgi sīkāk izzināt šī nenoliedzami lietderīgā pasākuma nianses. Žēl, jo gan programmas vadītāja — Dr.oec. Ieva Kalve, gan mentoringa programmai cauri gājušais Valmieras uzņēmējs un SIA 80ART līdzīpašnieks Toms Bergs savās prezentācijās pastāstīja daudz interesanta, savukārt vēl virkne sekmīgai uzņēmējdarbībai vērtīgu lietu tika izdiskutētas neformālās pārrunās pie kafijas tases.
Cik balto stārķu ligzdas šogad ir apdzīvotas un no jauna uzbūvētas Latvijā, kur šīs ligzdas tiek veidotas, kā arī cik stārķu mazuļu piedzimis — uz šiem un citiem jautājumiem atbildes sniegs šā gada monitoringa rezultāti un 7. Starptautiskā baltā stārķa ligzdu uzskaite, ko organizē Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) sadarbībā ar akciju sabiedrību Latvenergo, Latvijas Vides aizsardzības fondu, portālu Draugiem.lv, LU Bioloģijas institūtu, Valsts Izglītības satura centru un portālu Dabasdati.lv.
Pavisam nesen Latvijā atkal simti un tūkstoši apzinīgu cilvēku rosījās Lielajā talkā. Daudzviet tika būvēts no jauna, remontēts, labiekārtots, taču pietiekami daudzos talkas objektos viena sabiedrības daļa vāca kopā otras sabiedrības daļas aiz sevis atstātos, lai piedots, mēslus... Jā, ir gana daudz publisku pasākumu un medijos popularizētu akciju, kas kaunina dabas piedrazotājus, un jāatzīst, ka situācija ar dabas piesārņošanu Latvijā kopumā pa kripatiņai vien kļūst labāka. Tomēr daļai līdzpilsoņu joprojām iztukšot sava auto bagāžnieku klusā meža stūrī šķiet pavisam normāla lieta. No sērijas: es jau te vairs otrreiz neatbraukšu, tāpēc te bez emocijām savus mēslus izgāžu!
Sestdien līdz pat pēcpusdienai, kad klāt bija meteorologu solītais garlaicīgais žāvētājs, pavisam jaukos laika apstākļos Valmiermuižas pils parkā spietoja ļaudis Ūsiņdienai veltītajā ikmēneša tirdziņā Ar gardu muti Valmiermuižā. Uz letēm lielākoties varēja redzēt vēderpriekiem paredzētas i ēdamas, i dzeramas lietas, īpaši daudz bija dažādu gaļas izstrādājumu.
Viņpiektdien Liesma ielūkojās Vidzemes Augstskolas jaunā laboratoriju korpusa būvlaukumā Tērbatas ielā, kur celtnieki jau gana tālu tikuši: ēka no ārpuses pavisam glītā skatā, arī iekšpagalma labiekārtošana rit pilnā sparā. Vakar sīkāk par situāciju objektā pastāstīja ģenerāluzņēmēja — būvfirmas Renesanse — vadītājs RAIMONDS KUNCĒVIČS:
Mūsu Ministru prezidente knaši izbraukājusi vizītē pie Latvijas galvenā stratēģiskā partnera un atgriezusies ar solījumiem, kam vajadzētu gluži vai spārnos pacelt visus, kuri raud sūras asariņas par mūsu valsts nepiedodami stingro piesaisti Krievijas energoresursiem. Tiesa, kaimiņvalsts prezidents vēl nav pieprasījis Latvijā referendumu par atkalapvienošanos ar viņa reanimējamo impēriju, arī Gazprom vēl nav paģērējis katru dabas gāzes kubikmetru pirkt kopā ar Georga lentīti, kas ir pirms 245 gadiem radītā Sv. Georga ordeņa sastāvdaļa un tagad kļuvusi par lielkrievu impērisko šovinistu galveno fetišu.
Klāt kārtējā ceļu būves un remontu sezona. Tā šovasar solās būt īpaši karsta — tiešā un pārnestā nozīmē — strādātājiem un lielas pacietības pārpilna autobraucējiem. Sīkāk par jaunumiem autoceļu un tiltu frontes līnijā Vidzemē un Valmieras apkārtnē Liesmai stāsta Valsts akciju sabiedrības Latvijas valsts ceļi Vidzemes reģiona direktors GUNTIS APINIS.