Ilona Fērmane

Tieši 30. jūnijā, kad lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība «VAKS» bija noorganizējusi Vidzemē gadskārtējo Lauku dienu, iepriekš pieredzētā svelme nedaudz atlaida tvērienu. Pūta neliels vējelis, un beidzot Latvijas vasaru varēja ieraudzīt un izbaudīt tās patiesajā skaistumā. Īstā vasara, kā jūs jau noprotat, nedzīvo pilsētā, tā ir laukos, taču zemniekiem un visiem darbīgajiem lauku ļaudīm vasara ir saspringtas rosīšanās laiks, kurā pagrūti iekļaut laisku vaļošanos un izklaides. Ja nu vienīgi šis nelielais brītiņš līdz jaunās graudaugu ražas novākšanai, kas Lauku dienai izvēlēts ar gudru ziņu. Pat labie laikapstākļi bija kā ar Debesu valdnieku sarunāti.

IEVA UPĪTE, meitene ar tik skaistu, latvisku vārdu un uzvārdu, ir slaida, trausla četrdesmitgadniece, kura īsti latviskā neatlaidībā un ar šķietami neizsīkstošu enerģiju frizieres darbā pavadījusi 20 gadus.

Esam ierauti visai pasaulei kopīgās ekonomikas sarežģījumos. Nebijušajai situācijai nāksies meklēt neierastus risinājumus, un jaunais, nezināmais jau min uz papēžiem. 

Kur gan vēl cilvēkam meklēt padomu, aizstāvību vai palīdzību, ja ne pie sevis paša ievēlētas valdības? Sevišķi tagad, kad kara sašūpotās pasaules ekonomikas svārstībās dažāda veida atbalsts ir vajadzīgs visiem. Tostarp arī sabiedrības aktīvākajai daļai – uzņēmējiem. 

Cēsu novada gleznainais reljefs, īpaši jau tagad, pašā skaistākajā laiciņā, ir vienkārši pasakains. Pati daba rāda un māca estētisko daili, un cilvēkam arī gribas pielikt roku brīnumu radīšanā, un ir, kam tas lieliski izdodas.

«Piemiedz acis, un tad tu redzēsi!» teicis zīmēšanas skolotājs Galzons seniors saviem skolēniem, pamācīdams, kā labāk ieraudzīt ainavas svarīgākās detaļas un to dominējošās krāsas.

Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošajam Pārtikas un veterinārajam dienestam visos Latvijas reģionos ir pavisam kopā 11 pārvaldes.

Pilnīgi katram latvietim ģimenes vissenāko bilžu albumā ir vecmāmiņas vai vecvecmāmiņas jaunības dienu foto, kurā viņa pozējusi pēc jaunākās modes šūtā baltā kleitā ar Bībelīti rokās.

Ducināja pērkons. Dzidri zilas debess laukumiņā spīdēja saule un iekarināja debesīs varavīksni. Pirms brīža bija zvanījuši visu baznīcu zvani, atgādinot par īpašo Baznīcu nakts notikumu, kas sestdien, 28. maijā, visā Latvijā norisinājās jau devīto gadu, bet otro gadu paplašināts ar ielūgumu baznīcās viesoties kopš rīta un visu dienu.

Vajadzēja pat tikai vienu gadu, lai saprastu, cik ļoti mums pietrūkst ierastās pulcēšanās kultūras namos, brīvdabas estrādēs, parkos, tirdziņos, ballēs, kas agrāk šķita pašsaprotami.