No saulainas bērnības skarbā jaunībā XXX
1951. gada 22. augustā ar smagu sirdi sēdāmies vilcienā, lai dotos uz pirmo diezgan nezināmo darba vietu — Ludzu.
1951. gada 22. augustā ar smagu sirdi sēdāmies vilcienā, lai dotos uz pirmo diezgan nezināmo darba vietu — Ludzu.
Pirms četrdesmit gadiem DACE APSĪTE, tolaik vēl Balode, absolvējusi trompetes klasi Valmieras Mūzikas skolā pie pedagoga Alberta Plūmes, iestājās Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, kuru pabeidza 1985. gadā. Vēl pēc pieciem gadiem viņai kabatā bija arī toreizējās Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas diploms un vieta Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, taču deviņdesmito gadu vidū liktenis bija lēmis viņai pārcelties uz saulaino Spāniju, kur pavadīts gadsimta ceturksnis. Nu jau gadu Dace ir atpakaļ dzimtajos Burtniekos, lai, rūpējoties par saviem vecākiem, atvieglotu viņiem vecumdienas.
Students ZANDIS KADAKOVSKIS (22) nāk no Balvu novada, Rugāju pagasta. Viņam patīk ceļošana, jaunu kultūru un valodu iepazīšana. Te viņa pierdzes stāsts.
LINDA BROKA studē Vidzemes Augstskolā, studiju programmā «Komunikācija un sabiedriskās attiecības» trešajā kursā. Papildus studijām viņa ir arī Vidzemes Augstskolas studentu apvienības Vides virziena vadītāja. Aicinājām meiteni uz sarunu par to, kā viņa gatavojas jaunajam studiju gada cēlienam.
PIE PŪKAS STŪRA
Pirms Otrā pasaules kara viena no iecienītākajām pilsētnieku satikšanās vietām Valmierā bijusi tā sauktais Pūkas stūris — vieta starp Rīgas ielas 17. un 19. numuru namiem, un Jurģu ielas sākumu.
Valmieras Latviešu skolu biedrības valde, kuras priekšnieks vēl tobrīd bija privātadvokāts Vilis Gailis, 1935. gada 19. marta sēdē vienbalsīgi pieņem Mūzikas un tūrisma veicināšanas biedrības priekšlikumu pārņemt Mūzikas skolu biedrības rīcībā.
AGNESE DĀVIDSONE ir Vidzemes Augstskolas docente, Sabiedrības zinātņu fakultātes dekāne, Komunikācijas, mediju un pārvaldības virziena direktore un HESPI pētniece. Viņa šobrīd strādā un dzīvo Valmierā.
Kultūras cilvēks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas ilggadēja galvenā bibliogrāfe ANNA LAICENA «Valmierietim» vairākkārt rakstījusi gan par savu slaveno vectēvu, rakstnieku Linardu Laicenu, gan par dažiem notikumiem saistībā ar Valmieras vēsturi. Šoreiz vēlreiz sakarā ar vectēvu — ļoti personisks stāsts par dažām fotogrāfijām.
Katrs pats savas laimes kalējs — tas ir valmierietes AMANDAS ČEČIŅAS dzīves moto. Viņa uzskata, ka katram pašam jācīnās par laimi un pozitīvismu dzīvē.
Šī gada aprīlī pilsētā tika uzsākta Alvila Freimaņa ielas rekonstrukcija posmā no Valmieras Rietumu industriālās maģistrāles (Somu ielas) līdz Rīgas ielai. Kā ģenerāluzņēmējs šajā objektā strādā pazīstamais ceļu būves uzņēmums SIA Limbažu ceļi, līguma summa ir 440997,77 eiro (ar PVN).
Mūzikas skolas uzturētāju Centrālās Latviešu Jaunatnes savienības (CLJS)Valmieras nodaļu jau iepriekšējos gados bija satricinājušas gan vietējās, gan arī valsts mēroga organizācijas šķelšanās problēmas. Pēc sekmīgi noorganizētās I Ziemeļlatvijas skautu nometnes 1930. gada vasarā, mainoties organizācijas vietējai vadībai, vairāk nekā desmitkārt saruka pāri par 100 dalībnieku lielā Valmieras 17. skautu vienība. Tāpat visu laiku finansiālas un citas problēmas neatstāja arī Mūzikas skolu. Tādēļ CLJS Valmieras nodaļas vadība vēl pirms organizācijas likvidācijas domāja par tās reorganizāciju.
Tas radies no dzimtas saknēm, tā par sevi saka EVIJA NAGLE. Dzimusi Cēsīs, līdz 2000. gadam dzīvoja, mācījās un strādāja Valmierā. Svinīgi, ar valsts karoga uzvilkšanu mastā, kopš 2000. gada 17. novembra vakara par savu dzīves vietu sauc Dikļu pagastu un par darba vietu pašvaldību, kur savu enerģiju un sirdi velta darbam Kocēnu novada domē kā priekšsēdētāja vietniece.
Vēstures pieredze rāda: katras vēlēšanas nes zināmas pārmaiņas. Bet gadās arī tā, ka lielas pārmaiņas noved pie daudzām jaunām vēlēšanām. Mēģinot distancēties no gaidāmās reformas un šī gada politiskajām kaislībām, atskatīsimies uz vairāk nekā 100 gadu senu pagātni – gadu pirms Latvijas neatkarības proklamēšanas, kā to atspoguļo Valmieras muzeja krājuma liecības.
Ar zaļajiem pirkstiņiem
Šopavasar trīsgadīgā Marta viendien bildusi: vecomamm, dārzā rabarberam jau pirmās lapiņas izlīdušas! Bijis vien jāiet to jaunumu skatīties, un izrādījies, ka meitēnam taisnība. Kā viņa to pamanījusi?
Pagaidām gan vēl tikai plānos. Valmieras pašvaldība uzsākusi informācijas apmaiņu ar Satiksmes ministriju par iespējām realizēt ES Kohēzijas fonda līdzfinansētu projektu Linarda Laicena un Cēsu ielas pārbūvei.
Kā jūs kļuvāt par valmierieti?
Dažkārt, kad iepazīstinu ar sevi, saku, ka esmu īstena Rīgas centra meitene, jo tur esmu augusi un skolojusies līdz pat 18 gadu vecumam. Par patiesu valmierieti sevi varu saukt nedaudz vairāk nekā gadu, jo tad sāku strādāt Valmieras novada fondā.
Ceļamaize no Matīšiem
HELĒNA un JURIS BULIŅI pandēmijas laika pavasari, sešām bišu saimēm sanot un meža smaržām mostoties, lielākoties aizvada savās «Priedēs» Matīšu pusē — Jura dzimtajās mājās, kur viņš audzis, bērnībā mācījies Matīšu skolā.
Valmiera jau patlaban noteikti atbilst apzīmējumam mežs ienāk pilsētā – Pauku priedes, Putriņu mežs, Daliņu pludmale, Stāvie krasti un viss šī Gaujas labā krasta turpinājums līdz pat airēšanas trasei ir pilsētnieku iemīļotas pastaigu vietas daudzu desmitu gadu garumā.
1931. gads. Valmieras apriņķa priekšnieka amatu atstāja Jānis Ķīselis. Ar Iekšlietu ministra 23. marta rīkojumu bijušo virsnieku un policijas ierēdni iecēla par Rīgas policijas 8. iecirkņa priekšnieku. Viņa vietā amatā 7. aprīlī stājās Alfrēds Prauliņš no Madonas.
Lai gan Centrālās Latviešu Jaunatnes Savienības Valmieras nodaļa atteicās pāriet pie biedrības «Latvju Jaunatne», tomēr valmieriešu organizācijā kaut kas gruzdošs palika. Par to liecina arī ieraksti tās ienākošo rakstu grāmatā. 1930. gada 9. janvārī reģistrēts «Valmieras mūzikas skolas ziņojums par skolas darbības traucējumiem». Tajā pašā dienā reģistrēts arī skolas lūgums atsvabināt skolu no Ls 2 – iemaksas savienībai par katru klavieru klases skolnieku. Trūkst ziņu par to, kad šāda nodeva tikusi ieviesta. Redzams, ka lietas turpinājušas samilzt: 9. aprīļa ieraksts vēsta, ka skola lūdz sasaukt saimn[ieciskās] komit[ejas] un valdes kopēju sēdi, kur apspriest traucējumus mūzikas skolas darbā.