Ilona Fērmane

Fragmenti no JAUTRĪTES PUTNIŅAS memuāriem «Saules mūzika»

Jaunie skolotāji ikvienā izglītības iestādē ir gaidīti atplestām rokām. Divtik, ja tie ir pašas skolas absolventi, bet iedomājieties, kas tā par veiksmi, ja viņi ir uzreiz vairāki!

Viens no faktoriem, ar ko izceļas Jāņa Daliņa stadions, ir tā atrašanās vieta. Reti kur stadions ir nomaļus no pilsētas augstceltnēm, automašīnu radītiem sastrēgumiem un apmeklētājiem ļauj sajust brango priežu spēku un līkumotās Gaujas tuvumu. 2021. gada augustā tika pabeigta Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukcija, iegūstot mūsdienīgu vieglatlētikas bāzi. Par stadiona ikdienu, profesionālu sportistu un valmieriešu iespējām to izmantot saruna ar Jāņa Daliņa stadiona vadītāju MEGIJU STALBERGU.

Viens otrs kora «Imanta» dziedātājs, uzzinājis, ka būt mūsu avīzes viesim esmu aicinājusi diriģenti Mariku Rolmani, apšaubīja, vai tas esot īstais formāts, jo drīzāk gan vajadzējis rakstīt par viņu grāmatu.

Lai nu ko, bet par romānu «Valmieras puikas» (1936) būs vismaz dzirdējis katrs puslīdz izglītojies cilvēks, bet filmu «Ceplis», kas tapusi pēc tāda paša nosaukuma romāna (1928), noteikti būs redzējis ikviens mūsu avīzes lasītājs. 

Rūjienā ir skaistas, darbīgas un sīkstas sievietes. Šodien, 8. martā, to var uzsvērt gan kā secinājumu, gan lai izteiktu atzinību, mīlestību un apbrīnu.

Marts Rūjienā jau tradicionāli ir komponista, diriģenta, mūzikas skolotāja Ēvalda Siliņa mēnesis.

Šāds skanīgs nosaukums dots koncertam, uz kuru 8. martā Valmieras Kultūras centrā aicina saksofonu ansamblis «Valmieras meitenes».

Fragmenti no JAUTRĪTES PUTNIŅAS memuāriem «Saules mūzika»

Tveru laimīgu gadījumu un sarunāju stundu garu tikšanos ar valmierieti GUNDARU RUTKI, vēl nezinot, ka stunda aizlidos pārāk ātri un nepietiks laika uzzināt sīkāk par viņa piedzīvojumiem, ciemojoties pie brāļa Čikāgā, ne arī to, kā paspēja Amerikā latviešu-krievu hokeja līgas spēlē iesist vārtus Šuras vietā, ne par biedrošanos ar Latvijas hokeja izlases spēlētājiem.

Viens no jaunākajiem Valmieras Kultūras centra amatiermākslas kolektīviem – tautas mūzikas kopa, kas dibināta 2022. gada oktobrī un uzsākusi savu otro sezonu, nupat, pagājušajā sestdienā, pirmo reizi aicināja visus uz danču vakaru.

Pašvaldības darbā tādas striktas laika robežas nemaz nav. Pārvaldēs kalendārais gads nesākas no pilnīgi baltas lapas. Tas ir tikai turpinājums jau realizētajām iecerēm, un labi padarītie darbi ir tramplīns jauniem plāniem un idejām. 

Mūsdienās jauniešiem ir daudz vairāk vilinājumu un iespēju izmēģināt atkarību izraisošas vielas, nekā tas bija viņu vecākiem un vecvecākiem. Līdzās tradicionālajiem apdraudējumiem kā alkohols un tabakas izstrādājumi izplatītākie atkarību veidi pusaudžiem un jauniešiem ir arī, piemēram, elektroniskās cigaretes, dažādi preparāti, marihuāna u.c., kā arī slazdus izliek informācijas tehnoloģijas, radot atkarību no viedierīcēm – sociālajiem medijiem un videospēlēm.

«Man Freimanis patika,» atceras trīsdesmitgadniece Jana, kura tolaik, kad pie Latvijas mūzikas debesīm spoži un neparasti uzlēca un dega Mārtiņa Freimaņa zvaigzne, bija tikai vēl pusaudze. 

10. februāra pirmspusdienā pie Ēveles Tautas nama krietns ļaužu pulciņš svinēja Meteņus. Tie latviešiem ir skaļi un priecīgi svētki, jo latviešu senajā laika skaitīšanas sistēmā Meteņos izbeidzas ziema un sākas pavasaris, turklāt Meteņi senāk bija arī jauna gada sākums, un šāda secība, ja tā padomā, mūsu dabas ritumā iegulst loģiski un viegli.

Tiekamies ar Aivaru kādā ielu krustojumā. Viņš minūti minūtē norunātajā laikā atbrauc ar savu taksi, un mēs vienojamies, cik laika varam atvēlēt sarunai. Laiks tomēr aizlido daudz ātrāk, nekā gribētos, un saruna ieilgst.

4. februārī apritēja 58 gadi, kopš 1966. gadā durvis vēra tolaik jaunatklātais Valmieras kultūras nams, tagad – Valmieras Kultūras centrs. 

Ar pianistei Jautrītei Putniņai veltīto Starptautisko jauno pianistu konkursu, kas 31. janvārī visas dienas garumā notika Valmieras Kultūras centrā, noslēdzās mēnesi ilgušais 33. Ziemas mūzikas festivāls.