Ilona Fērmane

Baznīcas laukuma bruģis un noslēpumainā pazemes eja

Bruģis baznīcas laukumā bija daudznozīmīgs. Parastās dienās te neviens nebrauca. 

Avīzes varēja nopirkt apaļā kioskiņā, bet tas stāvēja cieši pie baznīcas sienas – tur, kur sienā iemūrētas divas apaļas akmens lodes. Tās krievu cars Pēteris I esot izšāvis uz Valmieru. Man bija atļauts staigāt pa bruģi, kuram pašam bija savs ritms, savas nokrāsas. Kad pāri brauca kaltie zirgu rati, tas rībēja; kad gāja viens zirgs ar saviem pakaviem – tas bija pavisam cits ritms. Ja krita lielas lietus lāses, bruģis sāka palaidņoties – akmeņi cits ar citu samirkšķinājās, sāka savā starpā šļakstīties. Uz slapjiem akmeņiem slīdēja sandales, un blēdīgie «senču pakauši» nogāza mani zemē. Par atkalu nerunāsim – tad pat lielie cilvēki gāja izplaknis, rokas iepletuši. Tā bija vesela izrāde par brīvu.

SENAIS.Valmieras bruģis. Foto no Valmieras muzeja krājuma

27. un 28. janvārī Valmieras Kultūras centrā notika XXIII Jaunrades deju konkurss – viens no nozīmīgākajiem notikumiem latviešu skatuviskās tautas dejas nozarē. To rīkoja Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Valmieras Kultūras centru un Valmieras novada pašvaldību.

Iepriekš ar valmierieti EVELĪ JURKĀNI tikāmies, kad viņa tikko bija pārbraukusi mājup no Japānas, kur nokļuva, pateicoties Latvijas Universitātes studentu apmaiņas programmai, jo studē Austrumu-Rietumu starpkultūru sakarus. Interesantais stāsts par piedzīvojumiem Japānā beidzās ar to, ka tūlīt atkal jākrāmē čemodāni, lai dotos nākamajā izaicinājumā – uz Dienvidkoreju. Nu Evelī ir atgriezusies ar vēl aizraujošākiem stāstiem par tālo zemi, kuros arī mums interesanti un vērtīgi ieklausīties.

Ciktāl varēja izsekot šī notikuma gaitai, viss sācies ar labām kaimiņattiecībām. Otrklasnieka Kārļa ģimene Burkānciemā dzīvo kaimiņos ar bērnu grāmatu autoru Viktoru Jakobsonu, un, kā labiem kaimiņiem pieklājas vienam otru iepriecināt un apdāvināt, Kārlis bija saņēmis jaunāko rakstnieka izdoto pasaku grāmatu.

23. janvārī Valmieras Integrētajā bibliotēkā notika latviski tulkotās norvēģa Riharda Beruga grāmatas «Vara un ticība. Ceļojums uz skaistākajām baznīcām un klosteriem Eiropas austrumos» prezentācija.

Nupat pirms nedēļas Rūjienas mediķi savā lokā ar ziediem un koleģiālu atbalstu pelnītā atpūtā pavadīja ārstus Juri un Aiju Tralmakus, kuri savam darbam un sabiedrībai veltījuši 47 darba gadus. Tāds bija Tralmaku lēmums no 1. janvāra pārtraukt gan Jura Tralmaka ģimenes ārsta, gan Aijas Tralmakas ginekoloģes ārsta praksi.

Ja jautātu, kādi ir galvenie kritēriji, pēc kuriem varam secināt, ka tā ir laba skola, katrs pēc savas pieredzes mēs nosauktu vienas un tās pašas lietas, kuras, kopā ņemot, nodrošina kvalitatīvu izglītību. Mūsdienās atbildība, ko sabiedrība deleģējusi izglītības iestādēm, un tas, ko pieprasa straujais dzīves temps, uzliek skolām arvien augstākas prasības un standartus.

Par to, kādiem kritērijiem izglītības iestādēm ir jāatbilst šodien, īpaši Valmieras Valsts ģimnāzijā (VVĢ) un Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā (VPVĢ), par interesantākajiem skaitļiem un faktiem saruna ar Valmieras novada pašvaldības Izglītības pārvaldes izglītības satura un kvalitātes vadītāju SANTU JUDEIKU.

E-grāmatas jubilejas sarīkojumā, saprotams, bija sapulcējušies tie, kuriem grāmata un lasīšana ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Viena no viesiem bija Dace Melbārde, kura pirms ievēlēšanas Eiroparlamentā sešus gadus pildīja Latvijas kultūras ministres pienākumus un šo amatu ieņēma arī tad, kad sabiedrībai tika piedāvāta 3td e-grāmatu bibliotēka.

Piektdiena. Aiz Valmieras bibliotēkas stiklotajām sienām putināja. Cauri sniegpārslu sašvīkātajam haosam pāri Gaujas tiltam abos virzienos tūļīgi virzījās auto lukturu košā straume, logu tīrītājiem kā skropstām nemitīgi mirkšķinot, lai saskatītu ceļu.

Šaubos, vai kādam pasaulē ir izdevies nodzīvot mūžu, ne reizi neko nelūdzot Viņam – pāri mums stāvošajam spēkam. Nespēkā un izmisumā, pat nebūdami reliģiozi, visi intuitīvi domās vēršamies pie viena un tā paša, bet katrs savā valodā.

Kopš 1991. gada, kad Valmieras mūzikas skola pirmo reizi noorganizēja Ziemas mūzikas festivālu, ir paskrējuši 33 gadi, kuros šī tradīcija ir ne tikai nostiprinājusies, bet festivāls kļuvis par starptautisku, un atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad tas noritēja nedēļu, šogad pirmo reizi festivāls skanēs visu mēnesi.

Nupat 2023. gada nogalē Vidzemes Augstskolas un Valmieras Kultūras centra jauniešu koris «Skan» viesojās Latvijas lielākajās koncertzālēs ar īpašu programmu, kas tapa kopā ar grupu «Labvēlīgais tips» un izpelnījās klausītāju stāvovācijas.

MAIJAS JOSTSONES uzvārdu Rūjienā un tās apkārtnē izrunā ne tik bieži, cik viņas vārdu. Pietiek, ja saka Maija, Maijiņa vai bibliotēkas Maija, jo citas tādas Maijas Rūjienā nav. Viņu pazīst gan skolas, gan bērnudārza bērni, viņu vecāki un vecvecāki, Rūjienas bibliotēkas lasītāji un arī pārējie.

Kamēr Mazsalacas, Rūjienas un Naukšēnu mājražotāju labumu tirgotāji no Vācijas Ziemassvētku tirdziņiem jau atgriezušies mājās, Valmieras busiņš, kas uz Vīdenbriku devās 14. decembrī, šobrīd vēl ir Vācijā un pašā karstākajā tirdziņa burzmā.

Skatē piedalās 10 amatierteātri

Amatierteātru aktieri ir īpaši ļaudis. Dziedātāji un dejotāji reti kurš pēc mēģinājuma vēl arī mājās dikti dzied un izdejo deju rakstus, bet aktieriem savs teksts visbiežāk ir arī mājasdarbs.

Fragmenti no JAUTRĪTES PUTNIŅAS memuāriem «Saules mūzika»