Venta ir viena no Latvijas lašu upēm, tomēr šo zivju resursi upē samazinās. To ietekmē gan klimata pārmaiņas, gan upes aizaugšana. Lai situāciju uzlabotu, ik gadu tajā tiek izlaisti mākslīgi audzēti lašu un taimiņu mazuļi. Zivju audzētavā “Pelči” lašu mazuļi tiek audzēti un sagatavoti izlaišanai dabiskā vidē. Šosezon zivju audzētava kopumā izlaidusi 100 000 lašu un 80 000 taimiņu mazuļus.
Rūpīgi audzē un pārbauda
“BIOR” pētniece un veterinārārste Olga Revina stāsta, ka viņas pienākumi zivju audzētavā ir ļoti plaši: “Jāseko, kāds ir vaislinieku veselības stāvoklis, kā izskatās ikri, vai tie nav pārbrieduši vai nenobrieduši līdz galam, vai mātītēm un tēviņiem nav slimības pazīmju. Ja ir aizdomas par slimībām, zivs tiek brāķēta. Man jāseko arī tam, kā notiek ikru apaugļošana. Ikru ieguvē tiek nodrošināta pilnīga izsekojamība – piemēram, mātītei ar noteiktu numuru iegūtie ikri tiek marķēti konkrētā partijā, un audzēšanas procesā var sekot līdzi to attīstībai un pārvietošanai audzētavā. Tas ir visas audzētavas komandas kopīgs, ļoti atbildīgs darbs. Vaisliniekiem ņemu gan mikrobioloģiskus, gan ģenētiskus paraugus, mēru zivju garumu un svaru, ikru daudzumu – krājam datubāzi, lai pēc tam izmantotu pētījumiem un projektiem. Reizi nedēļā mums vajag visus ikrus pārbaudīt, ar pinceti skaitot, atlasām pa vienam beigtos. Tad tie šķiļas, pēc tam seko rūpīga audzēšanas aparātu tīrīšana, jo, kad ikrs izšķiļas, no tā atdalās čaulīte, kas peld pa audzēšanas baseinu. Tās vajag izņemt, netraumējot kāpurus, jo tie ir guļoši, tiem ir liels dzeltenuma maisiņš, un, ja to satraumē, viss kāpurs iet bojā. Pēc tam tie mēneša laikā pārvēršas par mazuļiem – kad no dzeltenuma maisiņa paliek 30%, tad sākam tos piebarot. Katru dienu jāpārbauda katrs baseins – kā tie peld, kāda ir apetīte, vai tie nekļūst apātiski, vai neparādās bojājumi uz ādas, vai žaunas nepietūkst. Patoloģijas, ko var redzēt ar aci, pārbaudu ar mikroskopu. Tā kā esam zinātniskā institūta struktūrvienība, mums ir ļoti laba komunikācija ar visām laboratorijām. Sadarbojos ar veterinārārstu kolēģiem – sazvanos, izstāstu problēmu, prasu padomu. Balstoties uz analīzēm, veicu ārstēšanu. Ja skaidri konstatēju parazitāru invāziju, ārstēšanu sāku nekavējoties. Savukārt, ja ir aizdomas par bakteriālu saslimšanu, paraugus nosūtu laboratoriskajiem izmeklējumiem, kur tiek veikta patogēnās baktērijas identifikācija un antimikrobiālās rezistences noteikšana, lai precizētu slimības izraisītāju un izvēlētos atbilstošāko ārstēšanu. Tikai pēc tam veicu ārstēšanu ar antibiotikām – tas ir pēdējās izvēles medikaments.
Mūsu darbā plaši izmantojam sāli – tas kalpo gan kā pretparazitārs līdzeklis, gan kopumā palīdz uzlabot zivju veselības stāvokli un mazināt stresu. Sāls iedarbība saistīta ar osmotiskā spiediena izmaiņām, kas zivīm palīdz vieglāk pielāgoties slodzei un vides apstākļu svārstībām. To var salīdzināt ar atbalstošu terapiju cilvēkiem. Tāpat izmantojam hloru saturošus preparātus dezinfekcijai. Tie palīdz ārēji ierobežot baktēriju un parazītu izplatību uz virsmām un aprīkojuma. Pēc lietošanas šīs vielas vidē pakāpeniski noārdās.”
Stingri un kontrolēti
Ventā izlaistie lašu smolti ir gadu un dažus mēnešus veci. Jāseko līdzi arī temperatūrai konteinerā un upē – svārstības nedrīkst būt lielākas par trim grādiem, citādi zivīm var būt liels stress un tās aiziet bojā. Kad lašu smoltus izlaida, temperatūra atšķīrās par 0,7 grādiem: “Kad audzējam caurplūdes sistēmā, audzētava saņem ūdeni no Sprinčupes, kas ir Ventas baseinā esoša upe, tad arī temperatūras ir plus mīnus vienādas,” skaidro O. Revina. “Tā kā esmu gan veterinārārste, gan pētniece, man pienākumos ir arī dalība projektos, to rakstīšanā un pētījumu veikšanā. Piemēram, 2024. un 2025. gadā mums bija Ventas lašveidīgo zivju, lašu un taimiņu veselības monitorings, ko atbalstīja Zemkopības ministrija. Skatījāmies bakteriālos patogēnus un antimikrobiālo rezistenci, salīdzinājām to gan uz dabīgiem vaisliniekiem, gan arī tiem, kas jau kādreiz izlaisti no audzētavas.”
Saskaita, nosver un sagatavo
Mazuļi kopš šķilšanās līdz Jāņiem aug garenos alumīnija baseinos. Pēc Jāņiem tie tiek pārsvērti, tiek noteikts vidējais svars un vienāds zivju skaits tiek sadalīts lielākos baseinos. Zivis aug līdz septembrim un tiek šķirotas caur šķirojamo aparātu. Izveidojas trīs frakcijas – maza, vidēja un liela izmēra zivis. Tad atkal tās tiek sašķirotas un nosvērtas. “Mums visu laiku ir jāseko līdzi zivju skaitam – katru mēnesi Zemkopības ministrijai jāsniedz atskaites, cik zivis izaudzējam, cik barības patērējam, cik medikamentus iztērējam,” piebilda O. Revina.
Zivis audzētavā aug no septembra līdz decembrim, kad ūdens temperatūra pazeminās un patogēnu ietekme ir mazāka. Šajā periodā zivīm tiek nogrieztas taukspuras – tas ir zivju iezīmēšanas veids, kas ļauj atšķirt mākslīgi audzētas zivis no dabiskajām populācijām. “Šādu metodi izmantoja jau 70. gados, pēc tam kādu laiku to nepielietoja, bet mēs šo manipulāciju veicam jau astoto gadu. Apmācījām arī Lietuvas zivju audzētavu speciālistus, kā droši izmantot narkozi zivju apstrādes laikā,” skaidroja O. Revina.
Pēc tam zivis sagaida izlaišanas laiku. Pēc Ministru kabineta noteikumiem zivju audzētava “Pelči” var izlaist lašus un taimiņus, kad tie ir sasnieguši 20 gramus un ūdens temperatūra Ventā ir astoņi grādi. Šoreiz izlaistie laši svēra 40 gramus – tie ir viena no visātrāk augošajām sugām.
Laši nārsto rudenī, kad pieaugušās vaislas zivis migrē no jūras uz upēm. Savukārt pavasarī smolti migrē no upēm uz jūru, kur tie turpina augt un pēc vairākiem gadiem atgriežas dzimtajās upēs nārstot. Smolta vecumā lašiem dabiski veidojas tieksme peldēt uz jūru. Jo lašus izlaiž tuvāk jūrai, jo ātrāk tie aizpeldēs. Jūrā laši pavada divus līdz piecus gadus un tad atgriežas savā dzimtajā upē. Šo procesu sauc par homingu.
Vides dienests uzrauga
Valsts vides dienesta Dienvidrietumu reģionālās vides pārvaldes zvejas kontroles daļas galvenais inspektors Jānis Sprugevics, kad zivis tiek izlaistas Ventā, darbojas Zemkopības ministrijas izveidotā komisijā, kur viņa pienākumos ietilpst zivju skaita apstiprināšana, kad zivaudzētavā zivis tiek iekrautas automašīnā, bet, aizbraucot uz upi, apstiprina to, ka tāds pats skaits tiek izlaists upē: “Paralēli audzētavai piepalīdzam atrast vietu zivju izlaišanai, no savas dabas specifikas saprotot, kur vairāk vai mazāk ir plēsēji vai cilvēki. Šoreiz izvēlējāmies šo vietu pie Ventas sadarbībā ar Kuldīgas novada pašvaldības policiju tieši otrdienā, kad Ventā ir liegums makšķerēt. Zinām, ka tad nebūs ekscesi ar makšķerniekiem, kam netīšām sāks ķerties tikko ielaistās zivis. Tām sanāks vesela diena laika adaptēties. Nākamajās dienās policija pastiprināti pavēro, kas notiek teritorijā, kur zivis izlaistas.”
* Smolts – lašu mazuļu attīstības stadija, kad tie ir nobrieduši ceļojumam no upes uz jūru; šādu attīstības stadiju sasniedzis lašu mazulis.
Institūta “BIOR” pētniece un veterinārārste Olga Revina pie baseina, kur laši sāk savu dzīvi.
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds”.