BIOR ir pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts – starptautiski atzinīgi novērtēts un stabils līderis tādās zinātnes nozarēs kā vides ķīmija, veterinārmedicīna, pārtikas zinātne un sabiedrības veselības joma un izpēte.
BIOR ir definēts uzdevums rūpēties par sabiedrības un dzīvnieku veselību, pārtikas un vides kvalitāti, zivju un citu ūdens bioloģisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu, nodrošinot starptautiskiem standartiem atbilstošu pētniecisko darbību, veicot kvalitatīvu zinātnisko ekspertīzi un laboratoriskos izmeklējumus, sniedzot pakalpojumus starptautiskā mērogā.
Un darbības kvalitāte balstās uz profesionalitāti, kompetenci, ilggadēju pieredzi, plašu datu bāzes nodrošinājumu, paverot iespējas strādāt starptautiskos pētniecības un apmācības projektos, sniegt augsti kvalitatīvus pakalpojumus, kas ir atpazīstami un atzīti Baltijas reģionā, kā arī citās valstīs Eiropā un pasaulē.
Rūpes par ūdeni, augsni un pārtiku
Sazinoties ar BIOR institūtu, interesējoties par BIOR lomu vides problēmu monitoringā, tieša atbilde bija, ka BIOR pētnieki pēta un laboratorijas, augstvērtīgas tehnoloģijas un speciālisti veic analīzes, bet to pasūtītāji jeb tie, kurus interesē vides jautājumi un problēmas, var būt gan privātpersonas, gan pašvaldības, gan valsts institūcijas.
Būs taču dzirdēts, ka veikts ūdens kvalitātes monitorings oficiālās un neoficiālās peldvietās, kas atrodas konkrētas pašvaldības teritorijā, lai iedzīvotājiem pavēstītu, ka peldēt ir droši. Arī Valmieras novada peldvietās veic šādu monitoringu, un pērn, piemēram, siltā laika un ūdens temperatūras dēļ uz brīdi tika konstatēts, ka Vaidavas ezera peldvietā ir savairojušās zilaļģes. Sekoja brīdinājums iedzīvotājiem, pēc tam – atkārtotas analīzes, brīdinājuma atcelšana un drošības atgūšana. Tā ir institūta un sabiedrības cieša saikne, sadarbība, domājot par iedzīvotāju veselību, labbūtību un vides procesiem.
BIOR laboratorisko izmeklējumu, diagnostikas un izpētes spektrs ir plašs.
«Mēs piedāvājam pārtikas un vides drošības laboratoriskos izmeklējumus – nodrošinot, ka pārtikas produkti ir droši patēriņam; dzīvnieku slimību diagnostiku – veicinot veselīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecību. Institūta pētnieki veic zivju resursu izpēti un atjaunošanu, sekmējot ilgtspējīgu zvejniecību un ekosistēmu saglabāšanu, kā arī BIOR veic zinātniskos pētījumus un inovācijas – attīstot jaunas metodes un tehnoloģijas,» pastāstīja BIOR Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Kristīne Farina, skaidrojot, ka institūta darbība vides problēmu uzraudzībā ietver vairākus galvenos virzienus – piesārņojuma un ķīmisko vielu analīzi, BIOR testē vides objektus (dzeramo ūdeni, virszemes un noteku ūdeņus), lai atklātu mikrobioloģisko un ķīmisko piesārņojumu, monitorējot notekūdeņus, pēta notekūdeņus agrīnai vīrusu, baktēriju un pat psihoaktīvo vielu klātbūtnes atklāšanai sabiedrībā.
Izmanto ražotāji, pētnieki, arī mednieki
BIOR pakalpojumi ir pieejami ikvienam iedzīvotājam. BIOR vēršas gan uzņēmumi un valsts iestādes, gan zemnieki, mednieki, makšķernieki un privātpersonas.
«Ja jums ir sava aka un vēlaties pārliecināties, vai ūdens ir drošs dzeršanai, to var pārbaudīt BIOR laboratorijā. Ja esat mednieks un nomedījāt mežacūku vai bebru, varat nodot paraugus uz trihinelozes analīzēm. Savukārt lauksaimnieki pie mums veic dzīvnieku veselības pārbaudes, barības un ūdens analīzes. Mūsu pakalpojumus izmanto arī pārtikas ražotāji, zivju audzētāji, pašvaldības un pētnieki, lai rūpētos un pārliecinātos par pārtikas drošumu, dzīvnieku veselību un vides kvalitāti,»
tā Kristīne Farina, daloties pieredzē, ka ķīmijas laboratorijā visbiežāk pārbauda ūdens cietību, savukārt BIOR mikrobioloģijas laboratorijā var pārliecināties par ūdens drošumu. Tas svarīgi ir pārtikas uzņēmumiem – gan lielajiem ražotājiem, gan mājražotājiem, kuriem ir pienākums pārliecināties par ūdens drošumu.
Kas visbiežāk BIOR pakalpojumus izmanto: pārtikas ražošanas uzņēmumi – veicot pārtikas produktu laboratoriskās analīzes un kvalitātes un drošības pārbaudes; lauksaimnieki un dzīvnieku audzētāji – dzīvnieku slimību diagnostikai, barības un ūdens analīzēm, veterinārajām pārbaudēm; mednieki – dzīvnieku slimību diagnostikai; zivsaimniecības un akvakultūras uzņēmumi – zivju veselības, produktu kvalitātes un vides monitoringa vajadzībām. BIOR bieži vēršas arī valsts un pašvaldību iestādes – uzraudzības programmām, epidemioloģiskajiem pētījumiem un vides monitoringam, bet medicīnas un pētniecības organizācijas – zinātniskajiem pētījumiem un specializētām laboratorijas analīzēm.
Privātpersonas var nodot analīzēm, piemēram, dzeramo ūdeni, pārtikas produktus, citus paraugus, ja nepieciešama laboratoriska izmeklēšana.
«Visbiežāk tiek pārbaudīts dzeramais ūdens, medījumu gaļa, pašvaldības veic peldūdens kvalitātes monitoringu vasaras sezonā, zemnieki bieži pārbauda lauksaimniecības dzīvniekus, veicot grūsnības noteikšanu un citas veterinārās analīzes, kas palīdz sekot dzīvnieku veselībai, arī suņiem un kaķiem bieži veic asins, urīna un citus izmeklējumus, lai laikus atklātu veselības problēmas,» tā Kristīne Farina, piebilstot, ka dažiem pakalpojumiem ir sezonāls raksturs, piemēram, peldūdens analīzes vasarā vai medījumu analīzes aktīvās medību sezonas laikā. Taču ikviens var vērsties BIOR laboratorijā arī tad, ja nepieciešams pārbaudīt savu ūdeni, pārtiku vai citus paraugus.
Šobrīd aktuāli – BIOR piedāvā bezmaksas izmeklējumus suņiem antivielu noteikšanai pret boreliozes (Laimas slimības) ierosinātāju. Līdz pat 15. novembrim asins paraugus laboratorijai var iesūtīt gan veterinārārsti, gan suņu saimnieki. Pagājušajā gadā tika veikts pētījums par grauzēju izplatītajām infekcijas slimībām, kurā bija aicināta iesaistīties sabiedrība, un arī šogad tas tiks turpināts.
Mainās normatīvi un tehnoloģijas
BIOR laboratorijas veic plašu analīžu klāstu – tiek pārbaudīta pārtikas un dzīvnieku barības drošība un kvalitāte, dzeramā un virszemes ūdens, notekūdeņu un peldvietu ūdens kvalitāte, kā arī tiek veikti veterinārie, mikrobioloģiskie, ķīmiskie un molekulārās bioloģijas izmeklējumi.
«Laboratoriju iespējas nepārtraukti attīstās. Bez jau iepriekš minētajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem pēdējos gados arvien biežāk tiek veiktas analīzes, kas iepriekš nebija tehnoloģiski iespējamas vai netika veiktas tik plašā apjomā, piemēram, mikroplastmasas, PFAS («mūžīgās ķīmiskās vielas»), jaunu pārtikas piesārņotāju, alergēnu, patogēnu un citu vielu noteikšana ar augstas jutības metodēm. Attīstoties tehnoloģijām un mainoties normatīvajām prasībām, laboratorijas regulāri ievieš jaunas analīžu metodes, «Liesmu» informēja institūtā, uzsverot, ka tieši lielu informācijas apjomu par sabiedrības ieradumiem un veselības stāvokli var iegūt no notekūdeņiem. Tā ir samērā jauna tendence – iegūt nozīmīgu informāciju par lieliem populācijas apmēriem tieši ar notekūdeņu izpēti.
«Pateicoties izcilām tehniskajām iekārtām un izpratnei par dažādu vielu metabolismu cilvēka organismā, mēs varam veikt notekūdeņu izpēti un pēc aprēķiniem atgriezties sākumpunktā – pie patiesajiem pārtikas produktu vai farmaceitisko vielu patēriņa un populācijas kopējā veselības stāvokļa datiem. Pirmo reizi šī metode tika ieviesta, lai novērtētu nelegālo narkotiku patēriņu, un vēlāk tika izmantota, lai novērtētu citus ar dzīvesveidu saistītus faktorus. Nesen metode pirmo reizi tika veiksmīgi izmantota, lai novērtētu pesticīdu iedarbību uz cilvēkiem, mērot dažus metabolītus urīna paraugos,» stāsta pētnieki, uzsverot, ka daudzu pētījumu rezultāti, tostarp par to, kā sabiedrības veselību atspoguļo notekūdeņu analīzes, var atrast uzņēmuma mājaslapā.
Bet, minot piemēru, pētnieki norāda: «Ja runā par notekūdeņu analīzēm, tad, balstoties uz Eiropas Komisijas rekomendācijām, Valsts zinātniskais institūts «BIOR» veic oficiālu valsts monitoringu notekūdeņos SARS-CoV-2 klātbūtnes identifikācijai, lai savlaicīgi prognozētu slimības uzliesmojumus un izplatības tendences Latvijas pašvaldībās. Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kurā Covid-19 pandēmijas laikā tika izstrādāta jauna pieeja notekūdeņu monitoringam, lai gūtu papildinformāciju par šo vīrusu.»
Institūts BIOR lepojas, ka ir ieguvis Latvijas Zinātņu akadēmijas atzinību par Latvijā veiktajiem visaptverošiem pētījumiem par Āfrikas cūku mēra (ĀCM) epidemioloģiju, uzraudzību un kontroli.
BIOR ne tikai veic analīzes un monitoringu, bet arī veic zinātnisko darbu. Pētniecības virzienus nosaka sabiedrības veselībai un videi aktuālie jautājumi, valsts un Eiropas Savienības noteiktās prioritātes, kā arī zinātnes attīstība un sadarbība ar vietējiem un starptautiskajiem partneriem.
Pārmaiņas Latvijā un pasaulē
Vidi būtiski ietekmē vairāki faktori, tostarp piesārņojums, klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, resursu pārmērīga izmantošana un dažādas cilvēka saimnieciskās darbības, tai skaitā rūpniecība, lauksaimniecība un urbanizācija. BIOR savā darbā pēta un uzrauga vairākus no šiem aspektiem, piemēram, ūdens kvalitāti, piesārņotāju klātbūtni vidē un pārtikā, kā arī zivju resursu stāvokli. Šādu pētījumu rezultāti palīdz labāk izprast vides procesus un sniedz zinātniski pamatotu informāciju lēmumu pieņemšanai.
BIOR aktīvi sadarbojas ar ārvalstu zinātniskajām institūcijām, laboratorijām un starptautiskajām organizācijām, piedaloties kopīgos pētījumos, monitoringa programmās un starptautiskos projektos. Šāda sadarbība veicina zināšanu apmaiņu, jaunu metožu ieviešanu un vienotu pieeju sabiedrības veselības, pārtikas drošības un vides jautājumu risināšanā.
BIOR speciālisti iesaistās arī starptautiskās ekspertu darba grupās, bet laboratorijas regulāri piedalās starplaboratoriju salīdzinošajos testos un kvalitātes novērtēšanas programmās, kas apliecina to kompetenci un analīžu kvalitāti. Tāpat BIOR uzkrātās zināšanas un ekspertīze tiek izmantota sadarbībā ar partneriem citās valstīs, un mērķis ir kļūt par vienu no vadošajiem Eiropas Savienības pētniecības, laboratorisko izmeklējumu un zināšanu pārneses centriem, kas veicina pārtikas nozares, sabiedrības un dzīvnieku veselības, zivsaimniecības un vides ilgtspējīgu attīstību.
BIOR LABORATORIJĀS veic plašu analīžu klāstu.
Publicitātes foto
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par projekta «Videi saudzīgi — klimatam draudzīgi» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info». Projekta Nr. 2026.LV/RMA/1.6.1/007